Dānijas pieredze II: Lejres pašvaldība un Starptautiskās sadarbības biedrība

Ierodoties Lejres pašvaldībā, vispirms tikāmies ar Lejres pašvaldības darbiniekiem, kuri mūs iepazīstināja ar pamatinformāciju par Lejri. Jāteic, ka mums paveicās, jo jau pašā sākumā, raksturojot pašvaldības darbu un starptautiskās sadarbības, tika pieminēts vārds “biedrība” –  pašvaldībā neesot darbinieka, kas darbotos starptautiskās sadarbības jomā, organizētu un uzņemtu ārvalstu vizītes, veidotu kontaktus, īstenotu attiecīgus projektus. Pašvaldībā visas šīs aktivitātes īstenojot biedrība, kuras pārziņā esot visas Lejres pasvladības starptautiskās sadarbības attīstība.

 

Pašvaldība biedrībai katru gadu piešķir noteiktu naudas summu starptautiskās sadarbības, attīstības īstenošanai. Naudas summa tiek piešķirta uz līguma pamata, kurā ir noteiktas pašvaldības prioritātes starptautiskajai sadarbībai. Pati biedrība lemj par naudas sadalījumu un aktivitāšu īstenošanu. Pašvaldība šajos procesos neiejaucas, taču sadarbojas. Kā tika uzsvērts, tas ir apzināts un politisks lēmums starptautiskās sadarbības attīstību nodot sabiedrības rokās – tā teikt, kas cits, ja ne iedzīvotāji, vislabāk spēs izvērtēt un īstenot starptautiskās sadarbības pašvaldības dzīves aktivizēšanai un attīstībai. Pašvaldības kā juridiskas personas resursi ir  atbalsta instruments.

 

Jāatzīst, ka šāds modelis pašvaldībā gan nedarbojas pārāk sen – aptuveni 3 gadus. Biedrības vadībā darbojs 8 personas, no kurām 2 ir politiķi un 6 dažādu sabiedrības jomu pārstāvji. Diemžēl detalizētāk ar šīs biedrības darbu iepazīties neizdevās, jo tā nebija iekļauta mūsu dienas kārtībā. Taču gan dzirdot skaidrojumu šīs biedrības finansējuma modelim un darbībai, gan arī vēlāk iepazīstoties ar pārējām organizācijām, viens palika skaidrs – pašvaldība un aktīvie iedzīvotāji vismaz Lejres pašvaldībā ļoti veiksmīgi sadarbojas un nav negatīvisma un aizdomu vienam pret otru, vēlme saskatīt pretinieku otrajā pusē.

 

Nedaudz sīkāk par pašu pašvaldību. Līdzīgi kā Latvijā, arī Dānijā 2003. gadā notika administratīvā reforma, kad mazākās pašvaldības tika apvienotas lielākās. Līdz ar to tagadējā Lejres pašvaldība apvieno kādreizējās Brāmsnes, Hvalso un Lejres mazās pašvaldības. Tiesa gan arī tagad apvienotā Lejres pašvaldība ir viena no mazākajām, ja ne mazākā visā Dānijā – tās platākā vieta ir 35km gara un pašvaldībā dzīvo 26 000 iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 11 000 katru dienu izbrauc strādāt uz blakus esošajām lielākajām pilsētām – Roskildi, Kopenhāgenu un citām. Ņemot vērā esošo situāciju, pašvaldība kā savu mērķi ir izvirzījusi kļūt par dzīvošanai un atpūtai pievilcīgu pašvaldību, kļūt par zaļāko pašvaldību Dānijā. Lēmums kļūt par zaļāko pašvaldību ir loģiski saprotams – jau šobrīd trešā daļa pašvaldības teritorijas ir aizsargājamā teritorija, kurā nedrīkst būvēt, stādīt kokus vai veikt citas nesaskaņotas darbības, kas varētu bojāt esošo vidi. Mums tika uzsvērts, ka daba, kultūra un kultūras mantojums ir ļoti svarīgas vērtības pašvaldībai. Turklāt, saskaņā ar senajām teiksmām, tieši Lejrē ir meklējami Dānijas valsts pirmsākumi.

 

Inese Siliņa
Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centra direktore
projekta publicitātes un informācijas aprites eksperte