header_fons

#1 Biedrību darbība veicina pozitīvas pārmaiņas

By Kurzemes NVO centrs | 23. marts, 2023
Ticam, ka biedrību darbībā ir spēks un vēlamies vairāk runāt par to panākumiem.
Tāpēc mājas lapā un mūsu facebook profilā parādīsies stāsti par pārmaiņām, ko biedrības ar savu darbību rosinājušas, kā arī par dažādiem veidiem un metodēm, kā tas panākts.  
Šoreiz fokusā biedrības no  Ezeres, Kuldīgas un Liepājas.
Un kā pirmais ir stāsts no Ezeres par “Pierobežas festivālu”, ko organizē “Lielezeres fonds”.
“Pierobežas festivāls”  šogad notiks jau 7 reizi. Galvenā festivāla ideja ir vērsta uz starptautiskas sadraudzības uzturēšanu Latvija- Lietuva. Festivāla laikā piedalās mūziķi, amatnieki, sportisti no abām valstīm. Festivāla laikā cenšamies izcelt pierobežas pagastu pērles. Katru reizi ir kāds cits objekts vai vieta, ko iedzīvinām. Ir nozīmīgi pievērst uzmanību Ezeres tēlam, jo ar to sākas Latvija, tā parāda, kas mēs esam. Festivāls ir piemērots visa vecuma cilvēkiem, par katru ir padomāts, un īpaši par aktivitātēm ģimenēm. Ar katru gadu pasākums kļūst jaudīgāks un cilvēku atsaucība lielāka, kas ir tikai apsveicami. “Lielezeres fonds” cieši sadarbojas gan ar vietējām un Lietuvas organizācijām, kā arī abām iesaistītajām pašvaldībām,” tā par “Lielezeres fonda” paveikto pastāstīja fonda vadītāja Inga Dobuma.
No festivāla ceļojam tālāk uz Liepāju, kurā daudzus gadus darbojas biedrība “Radi Vidi Pats” un tās darbība gadu gaitā mainījusies. Šoreiz pārstāve Ilze More vairāk pastāstīja par pēdējā laika darbību: “Pēdējo divarpus gadus laikā īstenojām projektu “Radi Liepāju pats”, kura laikā izmēģinājām dažādas metodes, lai saprastu, kas liepājniekiem palīdzētu kļūt pilsoniski aktīvākiem, kas varētu kļūt par viņu pilsoniskās apziņas dzinuli. Sarunas, kopīgi velobraucieni, kopienas dārza izveidošana un darbošanās tajā – ir tikai daļa no aktivitātēm. Labs piemērs, kā projekts mainījis kāda iesaistītā dzīvi ir Liepājas Zaļās Birzs bibliotēka. Tajā tika rīkoti “Birstošā apmetuma lasījumi”, lai pievērstu uzmanību bibliotēkas tehniskajam stāvoklim. Pirms un pēc pasākuma bibliotēka uzreiz saskarās ar Kultūras pārvaldes un būvvaldes uzmanību un izpratni par nepieciešamajām pārmaiņām, ko iepriekš neviens nebija ieraudzījis. Nevar nepieminēt arī latviešu valodas sarunu vakarus un mākslas pasākumus ukraiņiem – tie tika uzsākti vēl projekta laikā, taču, pateicoties brīvprātīgajiem un viņu iniciatīvai, turpinās joprojām.”
“Radi Vidi Pats” darbība: ilgtspējīga attīstība, mūžizglītība, demokrātijas veicināšana caur velokultūru, vides izglītību un neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu.

 

Turpinājumā dodamies uz Kuldīgu, kur jaunu domāšanu un attieksmi pret seniora dzīvi un aktivitātēm iedibina “Kuldīgas Senioru skola”.

Es esmu cilvēkos – sociālās izolācijas riska samazināšanās

Patīkami satikties, parunāt – psihoemocionālās pašsajūtas uzlabošanās

Jauns saskarsmes loks– aktīvāka iekļaušanās vietējā kopienā

Interesantas, izzinošas lekcijas– garlaicības un pasivitātes pārvarēšana

Ekskursijas, sporta nodarbības – aktīvu vecumdienu pieredze

Šie ir tikai daži skolas apmeklētāju atzinumi un iesaistīšanās  ieguvumi. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk. Biedrība “Kuldīgas Senioru skola” mēģina lauzt stereotipus un veidot jaunus priekšstatus par pensijas gadiem kā aktīvu, daudzveidīgu un jēgpilnu dzīves posmu. Biedrība iesaista cilvēkus mūžizglītības aktivitātēs:” Seniori aktīvi izmanto iespēju mācīties un neapstājas savā attīstībā. Svarīgākais rezultāts var būt vienkārši sistemātiska slodze smadzenēm ar mērķi novērst vai vismaz attālināt neirodeģeneratīvo saslimšanu. Mācību programmās senioriem ir iespēja apgūt: datora lietošanu, tiesību zinības, finanšu prasmes, veselīga uztura pamatus, angļu valodu, rokdarbus, fiziskās aktivitātes u.c. Lekcijas un izglītības programmas seniori apmeklē, lai izzinātu un socializētos nevis, lai iegūtu sertifikātu vai diplomu. Līdz ar gados vecu iedzīvotāju izglītības līmeņa paaugstināšanos, palielinās viņu iespējas izmantot valsts un banku pakalpojumu elektroniskos veidus, vērojama aktīva dalība brīvprātīgajā darbā un notiek citas pozitīvas izmaiņas, kurām ir plašas sociālās sekas,” tā biedrības vadītāja Ruta Orlova.

Ne tikai seniori, kuri iesaistās, ir ieguvēji, bet arī visa sabiedrība iegūst: aktīvus sabiedrības locekļus, labus piemērus jaunākajām paaudzēm, samazinātas sociālās un veselības aprūpes izmaksas, pozitīvāku un saliedētāku sabiedrību.  

“Mamma mammai fonds” darbība Kuldīgā: māmiņu pašpalīdzības kustība, mantu maiņa, labdarība, pārtikas un atbalsta pakas, zīdīšanas atbalsta konsultācijas.

Fonda vadītāja Bonija Lasmane:” No fonda dibināšanas laika, 2009. gadā līdz šim brīdim, ir paveikts daudz- fondā tiek nodarbināti cilvēki un piesaistīti brīvprātīgie un notiek pašpalīdzības nodarbības jaunajām māmiņām.  Cilvēki nāk darboties un par padarīto saņem pārtikas pakas. Apģērbs tiek pārstrādāts ne tikai dots nēsāšanai. Ir apģērbi, kas tiek doti audējām un tās rada paklājiņus vai, piemēram, adījumus ārdam un dodam adīšanai.

Šobrīd darbību nevaru iedomāties bez brīvprātīgajiem- pērn bija 10 brīvprātīgie. Darbs tiek dots senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vēl biedrība nodrošina jauno māmiņu pašpalīdzības kustību. Kad sieviete izvēlās kļūt par mammu, viņa nokļūst jaunā realitātē. Sanākot kopā, sievietes rod atbildes, kur un kā jaunajā lomā aizvien var būt noderīgas. Vēroju, ka aizvien ideja par ekoloģisku pieeju resursiem nostiprinās. Latvietim raksturīgi vairāk dot nekā ņemt, bet caur šāda veida mantu apmaiņu var trenēt arī ņemšanu. 
Savukārt Brocēnu hokeja klubs darbību, vadītāja Kristina Maslovska min kā lielisku piemēru, kā NVO darbība var veicināt sadarbību ar pašvaldību. Biedrību izveidoja vecāku grupa, kuriem bija saistoša bērnu attīstības veicināšana hokejā. Vecāku iesaiste un darbošanās noveda pie tā, ka ar laiku biedrības ideju un funkcijas pārņēma Brocēnu sporta skola.
Šobrīd klubs nodarbojas ar vēsturiskās informācijas apkopošanu un publicēšanu par Brocēniem svarīgajiem sporta veidiem- hokeju, futbolu un airēšanu. Tapuši informatīvi stendi, kas stāsta un rosina pievērsties šiem sporta veidiem.
Lutriņos darbojas biedrība “Wirsaitis”. Biedrības aktivitātēs ir tēmas: veselīgs, aktīvs dzīvesveids, seno latviešu apmetņu veidošana, darbs ar jauniešiem.
“Caur seno latviešu apmetņu veidošanu, pārgājieniem un citām aktivitātēm dabā “Wirsaitis” palīdz jauniešiem nezaudēt saikni ar dabu ,saprast ka esam daļa no tās. Aktivitātēs piedalās jaunieši no dažādām Latvijas pilsētām, sadarbojamies ar sociālo dienestu, rīkojot pasākumus problemātiskajām jauniešu grupām,” tā stāsta biedrības vadītājs Normunds Vācis.

 

Nīgrandē apgriezienus uzņem biedrība “Mūsu vārds”. Tās darbībā: vides izglītības pasākumi, diskusijas, semināri, radošās darbnīcas, kultūrvēsturiskā mantojuma pētījumi, aktīvās atpūtas pasākumi ģimenēm.

Biedrības vadītāja Inta Kaugere pastāstīja, ka pagājušajā gadā biedrība realizējusi 8 projektus, kuru mērķis bijis vietējās sabiedrības aktivizēšana un vietējās kopienas attīstība. Galvenās aktivitātes bija: diskusijas, vides izglītības pasākumi, semināri, radošās darbnīcas, kultūrvēsturiskā mantojuma pētījumi, aktīvās atpūtas pasākumi ģimenēm. Un jau redzami ieguvumi: palielinājusies iedzīvotāju interese par vietējās kopienas attīstību, biedrības darbību, pieaudzis brīvprātīgo palīgu skaits. Pasākumi bija labi apmeklēti. 

No Lietuvas pierobežas dodamies uz Gaiķu pamatskolu, kurā darbību veic biedrība “Gaiķu varavīksne”.

No biedrības darbības sākuma 2014. gadā, kad darbojās skolēni un viņu vecāki, biedrības darbā aizvien vairāk iesaistās pagasta iedzīvotāji. Kopš 2014. gada realizētas daudzas idejas: atjaunots skolas skvērs; pagatavoti tautas tērpi skolēnu deju kolektīvam, dažādas zināšanas apguvuši gan skolēni, viņu vecāki, skolotāji un citi interesenti;  izdota grāmatas par skolu un pagastu;  skolēni veidojuši galda spēles par Gaiķu pagastu. Skolēni, kopā ar pieredzējušu gidi, mācījušies būt par Gaiķu novadpētniecības krātuves gidu; pētīta un apkopota  pagastā visu māju vēsture un vietvārdi, izveidota vietvārdu un māju karte; fotografēts pagasts no putna skatījuma un tapis reklāmas video; apsekoti pagastā jau zināmie dižkoki, atrasti arī jauni  un tie visi  uzmērīti. No apkopotajiem datiem tapusi karte, bet iegūtie dati nosūtīti Dabas aizsardzības pārvaldei.  Lai realizētu projektus, biedrība sadarbojas ne tikai ar skolu, bet arī ar pagasta bibliotēku un tautas namu. Ar biedrības plašo darbību iepazīstināja valdes locekle Inese Gulbe-Rodionova.

Pārceļamies tuvāk jūrai, kur piekrastē saimnieko biedrība “Ziemupīte”.  Līdz šim, ar biedrības darbu, izdevies diezgan daudz panākt: uzturēt sakoptu pludmali un kāpu zonu, strauji veicināt Ziemupes vārda atpazīstamību, atjaunot ciema veikalu ar neordināru piedāvājumu, izveidot vissezonas ēdināšanas piedāvājumu,  izveidot spēcīgu kultūrvidi, kāpinot kultūras piedāvājuma kvalitāti, iegūts Viedā Ciema statuss. Un arī turpmāk vēlamies uzturēt un pilnveidot ciema kultūrvidi, izveidot jaunus tūrisma un kultūras objektus, rosināt ceļa seguma sakārtošanas jautājumus, stiprināt lokālpatriotismu un kopienas saliedētību, novadpētniecības veidošanos. Tā par paveikto un plāniem izstāstīja “Ziemupītes” Daiga un Daina.

Posted in Jaunumi, Kurzemes aktīvās NVO and tagged