Trīs tonnas kartupeļu un iegūta laba draudzība
Pērn Līderu akadēmija jau otro reizi izlaidumu svinēja Laidu muižā. Dalībnieki atzina, ka šī ir ļoti jauka, radoša un skaista vieta, kur sanākt kopā.
Bet kā šajā vietā ir dzīvot un radīt ikdienā? Kādi izaicinājumi skar māksliniekus, kuri uz muižu brauc smelties iedvesmu un dzīvot kopienā– laukos, kur dzīve rit mierīgāku gaitu un kaimiņš nav tikai blakus durvīs, bet arī 20 km attālumā. Par dzīvi Laidos un savstarpējo ietekmi sarunā ar biedrības “Give and Get” pārstāvi Ingu Bermaku, kura jau otro sezonu saimnieko Laidu muižā.
Bāc! Te daudz kas ir pilnīgi savādāk
Mums- rīdziniekiem, atbraucot uz laukiem sākotnēji bija mazs kultūršoks. Bāc! Te daudz kas ir pilnīgi savādāk- atšķiras cilvēku ikdienas paradumi, piemēram, brīvā laika pavadīšanas veidi. Rodas jautājums- vai lauku iedzīvotājiem vispār ir brīvais laiks?
Tu ar savu mākslu un pasākumiem aicini cilvēkus piedalīties, bet izrādās ir sējas laiks- un tev tas jāņem vērā!
Trīs tonnas kartupeļu un iegūta laba draudzība
Pagājušajā rudenī gājām palīgā kaimiņienei. Viņa bija pārsteigta: “Jūs taču nenāksiet kartupeļus rakt?” Nē, nē- mēs nāksim! Cik tajā brīdī būsim- atnāksim. Tas bija labākais, ko varējām izdarīt, jo nākamajā dienā viss pagasts zināja, ka mēs tomēr neesam Rīgas baltroči, bet gatavi darīt arī lauku darbus. Trīs tonnas kartupeļu novāktas un iegūta laba draudzība! Dažreiz ir tāda sajūta, ka vietējo acīs esam nolaidušies no citas planētas, tāpēc mums jāpacenšas, lai integrētos – lauku darbi ir labs veids, kā to izdarīt un pie reizes mācīties ko jaunu. Komunikācijai caur mākslu ir vajadzīgs vairāk laika, bet caur šādu kopīgu darīšanu- ceļš ir atrasts. Esam pārgājuši uz vietējiem produktiem un visu pērkam no kaimiņiem, zemniekiem, medniekiem. Tāds Rimi mums reti pastāv, paši par to priecājamies un kaimiņi arī.
Tuvāks nekā kaimiņš pretējās durvīs
Jāteic, ka mijiedarbība gan starp atbraucējiem, gan vietējiem iedzīvotājiem ir pārsteigumiem bagāta un citādāka nekā Rīgā. Komunikācijas izaicinājumi ir abpusēji- varētu filmēt realitātes šovu.
Šobrīd jau ir izveidojusies draudzība ar vietējiem, savstarpējās rūpes vienam par otru, varam izbaudīt kāda ir ciema dzīve. Ja iebrauksi grāvī, tevi pēc 2 minūtēm jau būs kas izvelk vai vajadzības gadījumā bērnus uz skolu aizved. Kaimiņš, kurš dzīvo 20 km attālumā, var būt tuvāks nekā kaimiņš pretējās durvīs. Tāpēc, kad es braucu pa ceļu, visiem māju, jo satiktie pa ceļam ir savējie.
Pamazām pieradinām, ka muiža ir vieta, kur var nākt, satikties, svinēt svētkus. Tas ir kaut kas jauns- vari ienākt, paklausīties plates, iedzert kafiju, vietējiem pie tā jāpierod. Kā vēl viens izaicinājums- Laidu muiža ir vieta, kur nelieto alkoholu. Bāriņš ir uzbūvēts, bet tas paredzēts bezalkoholiskiem, veselīgiem kokteiļiem, tējai, kafijai. Un tas attiecas arī uz visiem viesiem. Šeit ir tā vieta, kur mācīties darīt, atpūsties un baudīt bez alkohola.
Veicināt domāšanu un citādā saprašanu
Iespējams Laikmetīgā māksla nemaz nav tas, ko apkārtējie sapratīs, bet pamazām integrējamies, piemēram, aicinām klausīties mūziku, kas nav saprotama, lai veicinātu domāšanu un citādā saprašanu. Pērn pie mums viesojās mūziķi no Čīles, Dienvidamerikas, Meksikas, Japānas un vairākām Eiropas valstīm. Vasarā gaidāmi vairāki neparasto, reti sastopamo mūzikas instrumentu koncerti.
Jau pārbaudīts, ka pagaidām uz gleznošanas nodarbību var nevienu negaidīt. Rīdzinieks ir brīvs no bailēm, ka tiks vērtēts, neuztraucās par to, ka kaut kas var nesanākt, bet vietējie vēl mazliet kautrējas. Savukārt praktiskas darbnīcas, piemēram, Adventes vainaga pīšanā, mēs varam mācīties un galu galā sanāk feina zināšanu apmaiņa.
Nākotnes ideja ir veidot darbošanos, kopdarbus, kuros iesaistīti gan vietējie meistari, amatnieki, gan piesaistītie zinātnieki, inženieri, citi speciālisti- būs vieta, kur meistariem satikties.
Fotogrāfijas no Ingas Bermakas personīgā arhīva