Piedalāmies diskusijā, kā samazināt birokrātiskos šķēršļus NVO projektu apguvē
Pēc Valsts kancelejas lūguma Sabiedrības integrācijas fonds vakar, 12.septembrī, organizēja diskusiju par administratīvā sloga un birokrātisko šķēršļu samazināšanas iespējām NVO. Latviski runājot – kā atvieglot iespējas NVO piedalīties, īstenot un atskaitīties par Eiropas Sociālā fonda, EEZ finanšu instrumenta un citiem projektiem, kuros iesaistīta Latvijas valsts budžeta nauda. Diskusijā piedalījās arī mūsu Inese Siliņa:
Gāja spraigi. Diskutējām un uzklausījām viens otru 3 stundas. Jau šobrīd norit darbs ministrijās, domājot, kā atvieglot nosacījumus NVO, taču šīs diskusijas mērķis bija uzzināt vēl kādus aspektus,
kurus būtu svarīgi ņemt vērā. Viens no tiem bija mūsu, Kurzemes NVO atbalsta centra, paustais viedoklis, ka šobrīd ir arī pārak stingri interešu konflikta novēršanas nosacījumi. Aktīvie iedzīvotāji jau tā ir maz. Lauku reģionos, mazpilsētās, ciemos nereti aktīvie iedzīvotāji, kas iesaistas dažādās jomās, sniedz dažādus pakalpojumus ir vieni un tie paši vai arī ir ar radniecību. Jāizvēlas starp reāliem cilvēkiem, kas strādā kvalitatīvi un ieintersēti, bet kuri varētu atrasties interešu konfliktā, vai arī jāsastopas ar kvalitatīva cilvēkresursu trūkumu, taču bez interešu konflitka. Tās ir sekas bezdarbam, cilvēku aizplūšanai no laukiem, valsts. Ir jāļauj strādāt tiem, kas to vēlas, jāvērtē reuultāti, nevis interešu konflikta esamība. NVO setors ir līdzvērtīgs spēlētājs, tomēr ir jāatceras, ka nevar NVO pielīdzināt ierēdņu vai biznesa organizāciju administratīvajai kapacitātei un profesionalitātei.
Mūsuprāt svarīga diskusijas šķautne bija arī pieredzes apmaiņa par finansējuma piešķiršanas kārtību. Ja arī organizācija ir ieguvusi projekta finansējumu, tas netiek piešķirts viss uzreiz – bet pa daļām. Par katru daļu ir jāatskaitās, jāsagaida apstiprinājums un tad tikai piešķir nākošo finansējuma porciju. Šāda sistēma noved pie tā, ka projekta beigās organizācijai ir jāieliek sava nauda, lai projektu varētu pabeigt. Un tikai vēlāk saņem ieguldītos līdzekļus atpakaļ. Šāda kartība ir teju neiespējama mazajām organizācijām, kurām nav pašām savu līdzekļu. Arī Kurzemes NVO centra darbinieki ir aizņēmušies privāti naudu ātrajos SMS kredītos Internetā, lai naudu aizdotu organizācijai un varētu noslēgt projektu. Tad atliek tikai cerēt, ka ar atskaitēm viss būs kārtībā un pēdējā finansējuma porcija tiks ieskaitīta pēc iespējas ātrāk. Savukārt biedrības „Dzīvības koks” pieredzē ir situācija, ka, lai pabeigtu projektu, ir apturēta rehabilitācijas pakalpojumu attīstīšana, jo tiem paredzētie līdzekļi ieguldīti projekta noslēgšanai. Arī šīs problēmfaktors tika piefiksēts un izskanēja doma, ka varētu tikt palielināts priekšfinansējuma apjoms, lai organizācijas neatrastos šādā situācijā.
Mūsu galvenais secinājums – NVO puse vēlas, lai vairāk uzmanības tiek piešķirts sasniegtajam rezultātam, nevis tik ļoti tiek kontrolēts process, KĀ rezultātu sasniedz. Labā ziņa, ka par to tiešām tiek domāts – Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka nākošajā programēšanas periodā (2014-2020) plānots ieviest vienkāršotās izmaksas, kas nozīmētu, ka NVO piedalās projektu konkursā vienkārši izvirzot sasniedzamo mērķi, aktivitātes un norāda tikai kopējo nepieciešamo summu. Viss. Akcents tiešām tiktu likts uz sasniedzamajiem rezultātiem. Ko lai saka – kaut nu šī iecere neiesprūstu gaiteņos un nepazustu papīru kalnos. NVO sektoram, īpazši mazajām organizācijām, tas būtu ļoti svarīgi.
Dalība diskusijā notika pateicoties projekta “Kurzemes NVO atbalsts 2013-2015” finansējumam. Projektu finasniāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
