Kur meklēt un kā stiprināt līdzdalības iespējas

Aizvadīta otrā Demokrātijas akadēmijas nodarbība, šoreiz Saldū. 10.martā Demokrātijas akadēmijas Kurzemes dalībnieki darbnīcās šķetināja sarežģītas tēmas: līdzdalība, pilsoniska sabiedrība, brīvība, izvēle un griba.

Āra Ādlera vadībā dalībnieki strādāja darba grupās, kurās individuāli un kopā pētīja, kādi var būt līdzdalības un iesaistes veidi. Izdales materiālā bija minēti 42 iesaistes veidi, piemēram, tikšanās ar pašvaldības deputātiem un deputātu pieņemšanas, domnīcas, brīvprātīgais darbs, streiki, viedo ciemu iniciatīvas u.c.

Dalībnieki diskutēja un dalījās pieredzē par šiem līdzdalības veidiem, izzināja papildus informāciju, kas noderēs turpmāk, ja kādu no iesaistes veidiem gribēs likt lietā. Darba grupās dalībnieki modelēja dažādas problēmsituācijas, kuras uzreiz ļāva iedomāties un izvēlēties sadarbības partnerus, lai jautājums atrisinātos pēc iespējas labvēlīgi.

Dainis Kreicbergs par nodarbību saka: “Patika nodarbības formāts un izdales materiāli, kas mums paliks un ko varēsim pielietot turpmāk. Būs uzskatāmi varianti līdzdalībai. Savukārt darbs grupās parāda, ka ne vienmēr visi izvēlās to pašu risinājumu vai sadarbības partneri, kā tu to dari. Uzklausot citu pieredzi, top skaidrs, ka viens pats ne vienmēr vari atrast labākos risinājumus.”

Gunta Āboliņa: “Nodarbības laikā idejas sprēgāja un noteikti tās var ņemt par pamatu un nākotnē realizēt. Turpmāk noderēs izdales materiāli, ko izmantojām, meklējot risinājumus modelētajās situācijās. Un vērtīgs bija arī plāns – ar ko sākt, lai ideju realizētu, pie kā vērsties/ nevērsties, lai meklētu risinājumu.”

Savukārt otrajā nodarbībā kopā ar Maiju Jankovsku, grupas veica kartēšanas uzdevumu. Dalībnieki pētīja informāciju, kas parādās dažādās Kurzemes pašvaldību mājas lapās un izdarīja secinājumus par sabiedrības līdzdalības veidiem un formām. Kartēs parādījās jau esoši un veiksmīgi piemēri, kā ar digitālajiem risinājumiem, tiek sasniegta plaša auditorija un sabiedrībai ir iespējas atrast veidus līdzdarboties. Kā arī tika veidoti iespējamie risinājumi un ieteikumi, kas var noderēt, lai līdzdalību palielinātu.

Valērijs Križevičs par ieguvumiem: “No visām nodarbībām, kas Demokrātijas akadēmijā paredzētas, šo es gaidīju visvairāk un varu teikt, ka saņēmu atbildes uz jautājumiem. Piemēram, ka valstspilsētām, izņemot Rīgu, lai rosinātu kādu iniciatīvu, tagad pietiek ar 300 parakstiem, kas iegūti ar manabalss.lv palīdzību. Otra un svarīgākā atziņa – pašvaldībām nav pienākums veidot iedzīvotāju padomes. Ja vēlamies tās veidot valstspilsētā, sākumā ir jāizveido pilsētas apkaimju alianse.”

Daiga Kadeģe: “Secinājums, kas radās pēc šodienas nodarbībām, ir vārds, ko lietoju mūžam- sadarbība. NVO un pašvaldības – ja abās puses redzēs, ka ir cilvēki, kuri sadarbību veicina un ka viens otram esam resurss, tad viss veidosies un notiks. Vislabākā sajūta ir tā, ka ir ar ko runāt.”

Nodarbību laikā katrs atrada kādu vērtīgu padomu, ideju vai ierosinājumu līdzdarbībai.

Neiztika arī bez izglītojoši izklaidējošas pastaigas demokrātijas zīmē. Saldus dalībniece Līga Šaule, pēc pirmās nodarbības, ir izveidojusi Demokrātijas taku, kuru ejot, dalībnieki ne tikai iepazinās ar pilsētu un tās nozīmīgajām personībām, bet arī interaktīvā veidā meklēja demokrātijas simbolus: dažādību, brīvību, atbildību, tiesiskumu, vienlīdzību un citus.