Pārskats par biedrību un nodibinājumu statistikas datiem Kurzemes reģionā 2018.gadā

Kurzemes reģionā[i] 2018. gadā ir dibinātas 117 jaunas biedrības un nodibinājumi, savukārt 18 biedrību un nodibinājumu darbība ir likvidēta. Attiecīgi, 2018. gada beigās, 31.12.2018., Kurzemē ir reģistrētas 3024 biedrības un nodibinājumi, kas ir 13% no visām 23 212 biedrībām un nodibinājumiem Latvijā:

att.1. Biedrību un nodibinājumu skaits Kurzemes pašvaldībās 31.12.2018., Lursoft

Tradicionāli Kurzemē visvairāk biedrību un nodibinājumu ir reģistrēti Liepājā – 1042 organizācijas, ko var skaidrot ar faktu, ka Liepājas pilsēta ir lielākā apdzīvotā vieta Kurzemē ar 69 180[ii] iedzīvotājiem. Savukārt otrs lielākais biedrību un nodibinājumu skaits – 410 organizācijas – ir reģistrēts  Saldus novadā ar trīs reizes mazāku iedzīvotāju skaitu kā Liepājā – 22 422 iedzīvotājiem, tādējādi Saldus novadu padarot par biedrībām un nodibinājumiem bagātāko Kurzemes pašvaldību uz 1000 iedzīvotājiem (18,3).  Vismazāk biedrību un nodibinājumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir reģistrētas Vaiņodes novadā – vien 5,1.

att.2. Biedrību un nodibinājumu skaits Kurzemes pašvaldībās uz 1000 iedzīvotājiem

 

Kopumā no 20 Kurzemes pašvaldībām (18 novadi un 2 pilsētas) 2018.gadā 14 pašvaldību teritorijās iedzīvotāji ir dibinājuši jaunas biedrības vai nodibinājumus, bet 6 nav dibinājuši. Neviena jauna organizācija nav dibināta Dundagas, Priekules, Rojas, Rucavas un Vaiņodes novados.

att.3. Biedrību un nodibinājumu reģistrāciju un likvidāciju skaits Kurzemes pašvaldībās 2018

 

Lielākā daļa no Kurzemē 2018.gadā reģistrētajām 117 biedrībām un nodibinājumiem, dibināti saistībā ar namu, teritoriju vai garāžu apsaimniekošanu (48 organizācijas jeb 41% no visiem),  sporta kā tāda veicināšanu vai sporta/deju klubu un kolektīvu atbalstīšanu (27 jeb 23% no visiem), kā arī organizācijas, kas saistītas ar radošām, mākslu un kultūras aktivitātēm (10 jeb 9% no visiem).

att.4. 2018.gadā Kurzemē reģistrētās biedrības un nodibinājumi, sadalījumā pēc to
statūtos norādītajām darbības jomām

 

Kopš administratīvās reformas 2009.gadā, Liepājas pilsēta, Ventspils pilsēta, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novadi ir bagātākās pašvaldības ne tikai pēc iedzīvotāju, bet arī pēc biedrību un nodibinājumu skaita absolūtajos skaitļos (bet ne pēc NVO skaita uz 1000 iedzīvotājiem, skatīt att.2). Lai arī tradicionāli tieši  Liepājā katru gadu ir bijis lielākais jaunreģistrēto biedrību un nodibinājumu skaits (vidēji 30-40 jaunas organizācijas gadā), laika periodā no 2015.-2017. gadam Kurzemē visvairāk jauno biedrību un nodibinājumu tika reģistrēts Saldus novadā,  saistībā ar namu apsaimniekošanas biedrību aktivitāti, Liepājai līderpozīcijas atgūstot 2018.gadā.

att.5. Biedrību un nodibinājumu reģistrācija Kurzemes pašvaldībās 2014-2018

 

Lai arī absolūtajos skaitļos 2018. gadā Liepājā ir reģistrētas visvairāk jaunu organizāciju – 32, analizējot pēc jaunreģistrēto biedrību un nodibinājumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem, 2018.gadā Liepāja atrodas tikai 9 vietā (skat. att.6.). Visvairāk jaunu biedrību un nodibinājumu uz 1000 iedzīvotājiem 2018.gadā reģistrētas Brocēnu novadā (1.4) un Durbes novadā (1.1), bet vismazāk Ventspils pilsētā, Talsu, Pāvilostas un Kuldīgas novados.

att.6. 2018.gadā reģistrēto biedrību un nodibinājumu skaits pašvaldībā uz 1000 iedzīvotājiem

Vēl citādu skatu uz pilsoniskās sabiedrības biedrošanos Kurzemē var iegūt, salīdzinot lielākās Kurzemes pašvaldības pēc iedzīvotāju skaita un pašvaldības, kurās ir lielākais biedrību un nodibinājumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Kurzemē no 20 pašvaldībām 5 pašvaldībās iedzīvotāju skaits 2018.gada sākumā bija virs 20 tūkstošiem:  Liepājā, Ventspilī, Talsu novadā, Kuldīgas novadā un Saldus novadā, savukārt trīs pašvaldībās iedzīvotāju skaits bija zem 2000: Rucavas, Mērsraga un Alsungas novados. Analizējot datus, var secināt, ka ne vienmēr pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības ir arī lielākās pēc biedrību un nodibinājumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem.

Starp 5 pašvaldībām ar lielāko biedrību un nodibinājumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem 2018.gadā, ir trīs novadi ar iedzīvotāju skaita ziņā vismazāko pārstāvību Kurzemē – Rucava un Alsungas novads, arī Pāvilostas novads. Savukārt no iedzīvotāju skaita ziņā bagātākajām pašvaldībām šajā sarakstā iekļūst tikai Liepājas pilsēta un Saldus novads. Turklāt, lai arī Liepājā tradicionāli ir vislielākais biedrību un nodibinājumu skaits absolūtajos skaitļos (1042 biedrības un nodibinājumi jeb 34% no visām organizācijām Kurzemē), tieši Saldus novadā ir vislielākais biedrību un nodibinājumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem  Kurzemē (18.3 biedrības un nodibinājumi). Savukārt Ventspils pilsēta, kurā ir otrs lielākais iedzīvotāju skaits Kurzemē, ieņem tikai 18 vietu no 20 pēc biedrību un nodibinājuma skaita uz 1000 iedzīvotājiem. Labāka situācija varētu būt arī Talsu novadā, kas pēc iedzīvotāju skaita ir lielākais novads (neskaitot pilsētas) Kurzemē un otrs lielākais novads Latvijā, šajā sarakstā ieņem tikai 13.pozīciju. Tātad tā nav likumsakarība, ka tās pašvaldības, kurās ir lielākais iedzīvotāju skaits, automātiski ir arī tās pašvaldības, kurās ir lielākais biedrību un nodibinājumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Šķiet, ka ir tieši otrādi – jo mazāks iedzīvotāju skaits pašvaldībā, jo tajā ir lielāks pilsoniski aktīvo iedzīvotāju skaits, attiecīgi lielāks biedrību un nodibinājumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem.

 

 Pārskats sagatavots, izmantojot LURSOFT informāciju par izmaiņām biedrību un nodibinājumu datos Kurzemes reģionā.