Maija Jankovska, Kurzemes NVO centra valdes priekšsēdētāja
Šobrīd Kurzemes NVO centrs kopā ar partneriem pārējā Latvijā īsteno programmu “Drošas kopienas”, kas dod iespēju atbalstīt apkaimes kopienas, lai mums būtu aizvien vairāk aktīvu cilvēku, kas iesaistās savas apkārtnes uzlabošanā, lai mēs būtu saliedētāki un rezultātā arī noturīgāki, ja notiks kāda krīze. Kurzemē esam programmā uzņēmuši pirmās 12 kopienas un pēdējo mēnešu laikā kopā ar kolēģēm apbraukājušas Kurzemi krustu šķērsu, lai tiktos ar katru kopienu klātienē un labāk izprastu viņu situāciju un nepieciešamo atbalstu. Visas šīs tikšanās un brīnišķīgie cilvēki, kas gatavi savas apkaimes labā veltīt brīvo laiku un enerģiju, patiesi iedvesmo un dod ticību, ka ar mūsu valsti viss būs kārtībā.
Taču līdzās šai pieredzei aizvien biežāk publiskajā telpā izskan pārmetumi nevalstiskajām jeb nevaldības organizācijām (NVO). Pēdējais skaļais ir premjerministra izteikumi par NVO pārstāvjiem, kuri saņemot naudu par to, ka ir “atnākuši un apsēdušies krēslā” Ministru kabineta un NVO sadarbības memoranda padomes sēdē. Un tas ir tikai viens no gadījumiem. Arī mēs, kas darbojamies Kurzemes NVO centrā, un daudzi no mūsu apkaimju aktīvistiem ir apvienojušies biedrībās un ir daļa no plašā NVO sektora, tāpēc ir sāpīgi to dzirdēt. Jautājumi par publiskā finansējuma izlietojumu ir nepieciešami. Arī NVO jāspēj pamatot, kāds sabiedrībai ir bijis ieguvums no piešķirtajiem līdzekļiem. Taču prasīt atbildību ir kas cits, nekā izsmiet un radīt aizdomas par veselu sektoru, kas diemžēl notiek aiz vien biežāk.
Sēde nav tikai sēdēšana
Dalība Memoranda padomē nav ierašanās telpā un sēdēšana krēslā. Lai pārstāvis varētu paust pamatotu viedokli, pirms sēdes jāiepazīstas ar dokumentiem, jākonsultējas ar citām organizācijām un cilvēkiem, kuru intereses tiek pārstāvētas, jāsagatavo priekšlikumi. Turklāt Ministru kabineta noteikumi skaidri paredz, ka NVO pārstāvim noteiktā atlīdzība ietver gan sagatavošanos, gan piedalīšanos sēdē. Padomes loceklim tie ir 61 eiro par sēdi. Grūti to uzskatīt par pārspīlēti augstu atalgojumu. Arī ministri un valsts pārvaldes darbinieki par laiku, ko pavada sēdēs, saņem algu. Vai arī tā ir tikai sēdēšana krēslā?
Interešu pārstāvība nereti ir laikietilpīgs un nepateicīgs darbs. Rezultāti nav redzami uzreiz, pārmaiņas notiek lēni, tomēr šis darbs ir vajadzīgs. Ja lēmumu pieņemšanas procesā savas intereses spēj pārstāvēt tikai tie, kuri var atļauties profesionālus lobistus, pie galda visbiežāk būs turīgi uzņēmumi un ietekmīgas nozares. Arī uzņēmēju interešu pārstāvība ir nepieciešama, taču līdzās tai jābūt dzirdamām arī sociāli mazaizsargātu cilvēku, pacientu, senioru, jauniešu, ģimeņu, lauku iedzīvotāju un daudzu citu sabiedrības grupu balsīm. Tieši NVO bieži ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuru pieredze citādi līdz lēmumu pieņēmējiem nenonāktu.
Nevalstisks nenozīmē bezmaksas
Sabiedrībā izplatīts mīts ir, ka īstai NVO būtu jādzīvo tikai no ziedojumiem un brīvprātīgā darba. Ja tā saņem publisko finansējumu, tās neatkarība it kā automātiski kļūstot apšaubāma. “Nevalstiska” nozīmē, ka organizāciju nav izveidojusi un nepārvalda valsts. Taču tas nenozīmē, ka tā nedrīkst saņemt publisku finansējumu. Arī uzņēmums nepārstāj būt privāts uzņēmums, ja uzvar valsts vai pašvaldības iepirkumā. Tāpat NVO nepārvēršas par valsts iestādi, ja projektu konkursā iegūst finansējumu jauniešu iesaistes, sociālo pakalpojumu, kopienu drošības, kultūras, pacientu tiesību aizstāvības vai citas sabiedriski nozīmīgas ieceres īstenošanai.
NVO sektors nebūt nav plaša un labi atalgota darbavieta – tikai piektdaļai organizāciju Latvijā ir vispār kaut viens algots darbinieks. Taču arī tur, kur cilvēki strādā par algu, viņu darbs tādēļ nekļūst mazāk sabiedriski nozīmīgs. Profesionālu sociālo pakalpojumu, konsultāciju, apmācību, projektu vadības vai interešu pārstāvības darbu nevar ilgstoši balstīt tikai uz cilvēku labo gribu un brīvo laiku.
NVO drīkst kritizēt. Tās nedrīkst noniecināt
Protams, ne visas NVO ir vienlīdz aktīvas un veiksmīgas, ne katrs projekts sasniedz iecerēto, un nevienam finansējuma saņēmējam nav jābūt pasargātam no jautājumiem vai pārbaudes. Taču nebūtu korekti izmantot atsevišķus piemērus, lai radītu aizdomas par visu sektoru. Īpaši nepieņemami demokrātiskā valstī ir vērsties pret konkrētām organizācijām tāpēc, ka to aizstāvētās vērtības vai paustie viedokļi nesakrīt ar pie varas esošo politiķu ideoloģiju. NVO uzdevums nav slavēt valdību. Reizēm to uzdevums ir norādīt uz problēmām, pārstāvēt neērtus viedokļus un atgādināt par cilvēkiem, kurus vairākums nepamana. Tas var nepatikt, taču tieši tā darbojas demokrātiska sabiedrība.
Valstij ir tiesības prasīt no NVO atbildību. Savukārt, valsts amatpersonām būtu jāuzņemas atbildība par to, kā tās runā par cilvēkiem, kuru iesaisti valsts pati aicina izmantot kopienu stiprināšanā, civilajā aizsardzībā, sociālajā palīdzībā, sabiedrības līdzdalības veicināšanā u.c. Laikā, kad kāds publiski ironizē par NVO “sēdēšanu”, daudzviet Kurzemē un visā Latvijā cilvēki tikmēr dara. Viņi organizē, palīdz, aizstāv, iesaista arī citus. Ļoti bieži viņi dara daudz vairāk, nekā redzams no malas.
#NVOdara
