Mazi mirkļi veido lielas pārmaiņas- stāsti par piederības veicināšanu

Mūsu biedri: Kapela “Spēlmaņi”, “‘Mazirbes draugu kopa”, “Mantinieki”, “Kuldīgas senioru skola”, “Jaunpils reģionālās attīstības centrs “RATS””, “Radi Vidi Pats” sākot ar šī gada februāri līdz 7. jūlijam realizēja piederību veicinošas aktivitātes.

Katra aktivitāte bija atšķirīga un dažas no tām vēl turpināsies.

Pirmais stāsts mūs ved uz Nīgrandi, kur 22.februārī Kalnu kultūras namā ar dziesmu spēli “Rād, kas ķocī?” tika atzīmēta rakstnieka Jēkabam Janševska 160. dzimšanas diena. Pasākumā varēja apsklatīt izstādi par Jēkaba Janševska dzīvi un darbiem, piedalīties danču un rotaļu meistarkalsēs. Pasākumā piedalījās kopas no Latvijas un Lietuvas, tas veicināja vietējās kultūrtelpas un Jēkaba Janševska mantojuma popularizēšanu. Tradicionālā kapelu kultūra stiprināta kopienas piederības sajūtu un vietējo identitāti, kā arī veicināja latviešu un lietuviešu kultūru savstarpējo dialogu. Pasākumu īstenoja Kapela “Spēlmaņi”.

Foto autors: Lauris Kalniņš

Lielās talkas laikā Jaunpilī “Jaunpils reģionālās attīstības centrs “RATS”” uzņēmās dzinējspēka lomu, lai labiekārtotu vietu Kartavkalna takas posmā, kas ir iecienīta pastaigu vieta. Čaklām rokām, traktoru kausiem, grābekļiem un lāpstām kustot, ceļš uz Kartavkalnu tapis skaistāks un zaļāks! Kas var būt labāks par kopīgi stādītu koku vai krūmu, lai saistītu sevi ar kādu vietu? Ne velti ir teiciens, ka dzīves laikā jāiestāda koks- tas ir kā mantojums, ko atstājam nākamībai. Tukuma novada ļaudis ne tikai labiekārtojuši vietu, bet arī atstājuši augošu mantojumu.

Foto autore: Vija Zīverte

Un vēl viena talka pavasarī notika Kuldīgā, kur “Kuldīgas Senioru skola” rosījās, lai ierīkotu vēl vienu Kuldīgas vēsturisko dārzu. Arī kopīga darīšana dārzā, veicina piederību un ir paliekošs ieguldījums pilsētā.
“Šī būs vide, kas simboliski un praktiski savieno pagātni ar tagadni. Dārzs kļūs par vietu, kur satikties dažādām paaudzēm, dalīties atmiņās, vērtībās un pieredzē, vienlaikus veicinot kopienas saliedētību un aktīvu iesaisti vietējās dzīves procesos,” par dārza ideju saka biedrības vadītāja Ruta Orlova.

Pirmajā talkā piedalījās 59 aktīvisti, kuri kopā iestādīja 10 dažādas krāsas grimoņus un veica pirmos darbus dobju izveidošanā, sakārtoja apkārtni, iestādīja pirmās pavasara puķes. Talkas turpināsies visu dārza sezonu.

Fotogrāfiju autore: Ruta Orlova

Savukārt Zantes, Zemītes, Vānes un Jaunsātu pagastu iedzīvotāji  piedalījās pilsoniskās līdzdalības aktivitātē “Pamani, Piefiksē, Ziņo”, lai  padarītu savu vidi sakoptāku, ērtāku un ilgtspējīgāku.

Ikviens kopienas iedzīvotājs vai viesis kopienas teritorijā tiek aicināts ziņot, iesaistīties kopīgās dzīves vides sakopšanā un mudināt to darīt arī citus! Ir viegli ieraudzīt kādu nepilnību vai vajadzību pagasta teritorijā un par to pie sevis padusmoties un nosodīt, ka kāds, kuru uzskatām par atbildīgu, to pieļāvis vai nav pamanījis un novērsis. Tā vietā lai to atstātu bez risinājuma piedāvājam būt līdzatbildīgiem un iesaistīties.

Viena no pirmajām talkām notika vienlaicīgi ar Lielo Talku 26. aprīlī un sakopšana, labiekārtošanas darbi turpinās aizvien.

Katram pagastam ir pieejama lielformāta pagasta karte, kas atrodas pagasta telpās. Problēmpunkti kartē tiek marķēti ar sarkanu “pogu”, atrisinātie jautājumi atzīmēti ar zaļu “pogu”. Aizvien vari līdzdarboties!
Aktivitāti iniciēja un koordinēja biedrība “Dzirnavstrauts”.

Fotogrāfiju autore: Ērodeja Kirillova

Vasaras brīvlaikā biedrība “Mantinieki” aicināja jauniešus Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta Aizvīķos piedzīvojumā “Vēstures pieskārieni”. Jaunieši no Vaiņodes vidusskolas devās izziņas pārgājienā uz trīs pilskalniem, satiekot pagātnes liecības par kuršiem šajā apvidū. Šeit netālu cits no cita atrodas Straujenieku pilskalns, Aizvīķu pilskalns un Diždāmes pilskalns. Savukārt Aizvīķu parkā kalēja amata darbnīcā jaunieši iepazina šī senā aroda noslēpumus un iespējas. Pašu spēkiem kalēja vadībā tapa dekori no dzelzs. Meitenes pat dziedādamas kala. Noslēgumā visi cienājās ar turpat uz ugunskura vārīto skābeņu zupu. Jaunieši bija dūmos nokūpējuši, sasmērētām rokām, pie karstās uguns nokarsuši, piekusuši rāpties lejā un augšā pa nogāzēm ejot uz pilskalniem, bet bija priecīgi, ar dzirksteli acīs, paši izkaluši skaistus kalumus un piedzīvojuši vēstures pieskārienus, ko vēl atcerēsies ilgi. Un atcerēsies arī stāstus par kuršiem, īpašo auru pilskalnos un savu piedrību Kurzemei.

Fotogrāfiju autore: Inta Švaža

Biedrības “Radi Vidi Pats” aktīvistes Linda un Ieva trīs nodarbībās izgāja dažādu piederības līkločus.

Notika radošās rakstniecības nodarbība ieslodzījuma vietā, kurā caur sarunām par ēdieniem tika meklētas atbildes uz jautājumiem par piederību. Kas ir bērnības garšas? Kāda ir draudzības recepte? Kā pagatavot ideālo brīvdienu? Un – cik gramu kļūdainu izvēļu ir cietuma receptē?

Šajās sarunās dzima ne tikai stāsti, bet arī idejas nākamajai nodarbībai, kurā tika kopīgi gatavoti pelmeņi, kas bija puišu izvēlētā “māju garša”. Improvizētā virtuve kļuva par vietu, kur notika īstas sarunas un dalīšanās – gan ar atmiņām, gan cerībām.

Savukārt ārpus cietuma, Liepājā, citā radošā darbnīcā dažāda vecuma liepājnieki pētīja savu pilsētu – kādu viņi to jūt, kāds cilvēks būtu Liepāja. Pieaugušie to redz kā mākslinieku, mūziķi – vēl jaunu, bet ar potenciālu. Jaunieši biežāk piešķīra pilsētai drūmākas nokrāsas. Varbūt tāpēc, ka viņi vēl nav atraduši savu vietu, bet varbūt tāpēc, ka viņu realitāte tiešām ir smagāka – ar nepietiekamu atbalstu un sabiedrības ēnas pusēm, ko viņi redz ļoti skaidri. Taču sarunas turpinājās, un, kā jau pienākas, kopā tapa arī picas.

Kopā radīt, gatavot, runāt un klausīties – šie mazie mirkļi veido lielas pārmaiņas.