Atskatoties uz Demokrātijas akadēmijas norisēm Rīgā un reģionā
No janvāra līdz maijam Latvijā norisinājās pirmā Demokrātijas akadēmija. Šīs mācību programmas mērķis bijis ne vien palielināt izpratni par demokrātiju, bet arī radīt pārliecību, ka ar savu līdzdalību mēs katrs varam radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Akadēmijas dalībnieku sniegtais vērtējums apliecina, ka mērķi izdevies sasniegt – ja pirms tam licies, ka demokrātija ir kaut kas ļoti sarežģīts un tāpēc uz mani neattiecas, tad akadēmija devusi ticību, ka mēs katrs varam iesaistīties un kaut ko darīt kopējam labumam.
Demokrātijas akadēmijas atklāšana Rīgas pilī
Foto: Kaspars Teilāns
Nodarbība Kuldīgas mākslinieku rezidencē
Akadēmijas dalībniece Annija Danenberga, kura šobrīd ikdienu pavada Rīgā, taču joprojām jūtas piederīga Kuldīgas novadam, uzsver, ka viņai bijis nozīmīgi būt daļai no Kurzemes grupas, kas deva iespēju sarunāties par vietējām problēmām. Viņai arī ļoti patikuši grupu darbi: “Kā interesantāko un radošāko varu minēt foruma teātri – tā bija iespēja kādu pašvaldībā aktuālu problēmu apskatīt caur pašu iestudētu teātra izrādi, tādā veidā ļaujot atpazīt iesaistīto pušu intereses un saprast, kā attīstīt alternatīvus risinājumus un vēlamos scenārijus.”
Tikšanās Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā Ģilde”
Foto: Kaspars Teilāns
Dalībnieki ļoti novērtēja arī akadēmijai izvēlētās norises vietas. “Tās nebija tikai telpas, bet tām bija arī pievienotā vērtība, kas piešķīra lielu nozīmību Demokrātijas akadēmijai. Piemēram, pirmā nodarbība notika Rīgas pilī, bet noslēdzošā Mežaparka estrādē. Man kā dalībniekam tas bija iespaidīgi,” atzīst Kuldīgas novada pašvaldības kultūras projektu vadītāja Agnese Lapsiņa.
Nodarbība Saldus mākslas skolā
Latvijas Universitātes Lielā aula
Foto: Kaspars Teilāns
Par saviem iespaidiem stāsta Agnese Lapsiņa no Kuldīgas novada pašvaldības: “Esmu ļoti priecīga, ka varēju piedalīties Demokrātijas akadēmijā. Nostiprināju pārliecību, ka mums ir daudz ko mācīties par demokrātiju un ka to ir svarīgi praktizēt. Vēlreiz stiprināju pārliecību, ka NVO sektors ir ļoti svarīgs lēmumu pieņemšanā. Un cik tas manos spēkos, turpmāk vairāk ņemšu to vērā un centīšos pacelt dienas kārtībā arī pašvaldības darbā.” Agnese ļoti novērtējusi izvēlētos lektorus: “Lielākā daļa lekciju bija iedvesmojošas, sevišķi tās, kur cilvēki ar savu iniciatīvu ir paveikuši lielas lietas, piemēram, Lielās talkas aizsācēja Vita Jaunzeme – tas, cik ļoti viņa ir iedziļinājusies kādā tēmā, stiprināja pārliecību, ka pieliekot visas pūles vēlamais var realizēties.”
Nodarbība Liepājā koncertzālē “Lielais dzintars”
Foto: Ritvars Sproģis
Izlaidums Mežaparka Lielajā estrādē
Foto: Kaspars Teilāns
Demokrātijas akadēmijas dalībniece Skaidrīte Nagliņa no Etniskās kultūras centra Suiti norāda, ka būtiskākais ieguvums bijusi iespēja tikties ar cilvēkiem no citiem reģioniem. Viņa novērtē arī neierastās mācību formas, piemēram, Demokrātijas sarunas – tās vadīja ap 40 dažādu jomu pārstāvji par visdažādākajām tēmām.
Nākotnes plānu kaldināšana Tukumā
Īpašs ieguvums no akadēmijas bijis tas, ka mācībās satikušies gan jau esošie biedrību un nodibinājumu aktīvisti, gan jaunie censoņi, gan arī publiskā sektora pārstāvji. “Šīs trīs grupas savedām kopā, lai tās savstarpēji mijiedarbotos, sarunātos, labāk izprastu viena otru un veidotu ilgtermiņa sadarbību nākotnē. Tas, ko redzu Kurzemes grupā, ka sadarbība jau ir sākusies – cilvēki no dažādām Kurzemes vietām ir sapazinušies, ir izveidojušās labas attiecības starp aktīvajiem iedzīvotājiem un pašvaldību pārstāvjiem, un abām pusēm rūp, lai sabiedrības līdzdalība palielinātos un tā būtu jēgpilna,” savos vērojumos dalās Kurzemes grupas vadītāja Maija Jankovska.
Jau rudenī ikviens interesents varēs uzsākt mācības Demokrātijas akadēmijā – tiešsaistē. Vairāk informācijas varēs atrast: www.demokratijasakademija.lv.
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas – biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam.