Iknedēļas aptauju cikls “10 idejas par Eiropu”
No 2021. gada 23. novembra līdz 2022. gada 11. februārim “Europe Direct Kuldīga” organizēja iknedēļas aptauju ciklu “10 idejas par Eiropu”. Cikls iekļāvās plašākā pasākumu kopumā – “Konferencē par Eiropas nākotni”, kas ir līdz šim plašākais mēģinājums apkopot eiropiešu viedokļus par to, kādas pārmaiņas Eiropas Savienībā būtu nepieciešamas. Šeit piedāvājam aptauju cikla apkopojumu.
Kopumā notika 10 aptaujas. Pirmās deviņas bija veltītas kādai no “Konferences par Eiropas nākotni” tēmām – klimata pārmaiņas un vide, veselība, ekonomika un sociālais taisnīgums, digitālā transformācija, Eiropas demokrātija, izglītība, kultūra, sports un jaunatne, Eiropas vērtības, tiesiskums un drošība, migrācija un, visbeidzot ES pasaulē. Šajās aptaujās bija iespēja vispirms novērtēt citu eiropiešu idejas, kas iesniegtas “Konferences” digitālajā platformā, kā arī vienu piedāvāt pašiem savu. Desmitajā jeb noslēdzošajā aptaujā dalībniekiem bija iespēja izvērtēt labākās idejas no tām, kas iesniegtas iepriekšējā aptaujā (šajā sarakstā no katras aptaujas iekļuva divas idejas – viena, kuru izvirzījuši eksperti, otra, kuru izvēlējās “Europe Direct Kuldīga” komanda).
Vērtējot visas iesniegtās idejas, jāatzīmē, ka ļoti daudzās aptaujās kā centrālā tēma izvirzījās izglītība un informētības veicināšana. Kā nozīmīgs risinājums esošajiem izaicinājumiem tās parādījās gan jautājumā par klimata pārmaiņām un vides aizsardzību, gan veselības, ekonomikas, digitālās transformācijas un citās jomās.
Analizējot aptaujas dalībnieku pausto attieksmi pret citu Eiropiešu idejām, parādījās šādas iezīmes:
1. Vides tēmā vislielāko atbalstu guva ideja Eiropas mēroga pārtikas iepakojumu atgriešanas programmas izveidi, kurā iepakojuma ražošana notiktu pēc vienoti izstrādātas specifikācijas no pārstrādājamiem materiāliem (piemēram, nerūsējoša tērauda, stikla). Atmaksājamais depozīts tiktu noteikts kā fiksēta cena visā Eiropas Savienībā. Pārtikas ražotāji varētu brīvi izmantot saviem produktiem marķējumus, kas izgatavoti no ekoloģiskiem materiāliem, lai reklamētu savus produktus. Šo ideju atbalstīja 86% aptaujas dalībnieku un atlikušie drīzāk atbalstīja. Savukārt visneviennozīmīgāk vērtētā ideja vides tēmai veltītajā aptaujā bija par kodolenerģijas attīstīšanu gadījumiem, kad nav iespējams izmantot atjaunojamo enerģiju, un ieguldījumiem jaunu, drošāku kodolreaktoru izpētē (14% atbalstīja, 27% drīzāk atbalstīja, 27% drīzāk neatbalstīja, 18% neatbalstīja un 14% bija grūti pateikt).
2. Veselības tēmā visvairāk atbalstītā ideja bija par Eiropas līmeņa veselības aprūpes sistēmu, nosakot visās dalībvalstīs minimālos pakalpojumu standartus, ieviešot vienotu ārstēšanas un profilakses pieeju un nodrošinot vienotu slimību kontroli (73% atbalstīja, 27% drīzāk atbalstīja).
3. Ekonomikas un sociālā taisnīguma aptaujā vislielāko atbalstu guva ideja par cīņu pret nodokļu oāzēm (atbalstīja 89%, pārējie drīzāk atbalstīja). Tāpat ļoti liels atbalsts bija priekšlikumam veicināt, lai Eiropas ekonomikas politikas mērķis būtu iedzīvotāju labklājība un lai ekonomiskā konkurētspēja un iekšzemes kopprodukta pieaugums ietu roku rokā ar sociālā taisnīguma nodrošināšanu un kvalitatīvas nodarbinātības veicināšanu (atbalstīja 83%, 11% drīzāk atbalstīja, 6% bija grūti pateikt)
4. Digitālajai pārveidei trīs visvairāk atbalstītās idejas bija šādas: (1) cīnīties pret to, ka daudzi elektrisko ierīču ražotāji bieži ražo savas ierīces ar mākslīgu derīguma termiņu, un panākt, lai ierīces kalpotu ilgāk, tās būtu izdevīgāk remontēt un samazinātos arī mākslīgi radītais atkritumu daudzums, (2) veicināt mikroshēmu ražošanu, lai Eiropa spētu patstāvīgi apgādāt savu digitālo ekonomiku ar nepieciešamo aparatūru un izdotos mazināt atkarību no Austrumāzijas un Amerikas, un (3) ieviest vienotu virtuālu Eiropas sabiedriskā transporta karti, kas darbotos visās ES valstīs, būtu ērti lietojama, veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu visā Eiropā kā arī ļautu eiropiešiem justies vienotākiem. Interesanti, ka visas šīs idejas guva vienādu atbalstu: 83% tās atbalstīja un 17% drīzāk atbalstīja.
5. Attiecībā uz Eiropas demokrātiju vislielāko atbalstu guva ideja jau sākumskolas posmā veicināt skolēnu iesaistīšanos skolas lēmumu pieņemšanā, lai jau no mazotnes mācītu bērniem būt pilsoniski aktīviem (83% atbalstīja, 17% drīzāk atbalstīja). Tāpat daudziem likās svarīgi veicināt Eiropā pilsonisko izglītību un mediju pratību, lai cīnītos pret dezinformāciju (83% atbalstīja, 11% drīzāk atbalstīja, 6% bija grūti pateikt). Savukārt, visneviennozīmīgāk vērtētā bija ideja par kopīgu Eiropas valodu, kuru labi pārzinātu visu Eiropas valstu pilsoņi, lai tādējādi mazinātu dažādo valodu radītās barjeras (11% atbalstīja, 22% drīzāk atbalstīja, 28% drīzāk neatbalstīja, 28% neatbalstīja, 6% bija grūti pateikt).
6. Aptaujā, kas bija veltīta izglītībai, kultūrai, sportam un jaunatnei vislielāko atbalstu guva ideja padarīt mūžizglītību un tiesības uz profesionālo pilnveidi par realitāti ikvienam Eiropā – lai tās būtu pieejamas un atbilstošas konkrētās vietas vajadzībām. (86% atbalstīja, 9% drīzāk atbalstīja, 5% neatbalstīja). Savukārt lielākoties neatbalstītas vai drīzāk neatbalstītas bija šīs idejas: Olimpiskajās spēlēs visām ES valstīm piedalīties kā vienai Eiropas komandai, tādējādi stiprinot eiropiešu kopības sajūtu (48% neatbalstīja, 33% drīzāk neatbalstīja, 5% atbalstīja, 14% bija grūti pateikt), un veicināt esperanto valodas apguvi, lai nodrošinātu vienkāršāku (jo valodu ir salīdzinoši viegli apgūt) un vienlīdzīgāku (jo nevienam tā nav dzimtā valoda) komunikāciju starp Eiropas iedzīvotājiem (33% neatbalstīja, 33% drīzāk neatbalstīja, 19% drīzāk atbalstīja, 10% atbalstīja, 5% bija grūti pateikt).
7. Aptaujā par Eiropas vērtībām, tiesiskumu un drošību vislielāko atbalstu guva ideja aktīvāk cīnīties pret korupciju Eiropas līmenī (88% atbalstīja, 6% drīzāk atbalstīja, 6% bija grūti pateikt). Ļoti neviennozīmīgi vērtētās idejas bija šādas: izveidot kopīgu Eiropas armiju(6% atbalstīja, 35% drīzāk atbalstīja, 35% drīzāk neatbalstīja, 6% neatbalstīja un 18% bija grūti pateikt) un aizstāvēt embriju tiesības uz dzīvību, ierobežojot abortus un embriju izmantošanu pētniecībā (12% atbalstīja, 23,5% drīzāk atbalstīja, 17,5% drīzāk neatbalstīja, 23,5% neatbalstīja, 23,5% bija grūti pateikt).
8. Aptaujā par migrāciju vislielākais atbalsts bija idejai stiprināt Eiropas robežu un krasta apsardzi (FRONTEX), nodrošinot tai papildu materiālos, juridiskos un cilvēkresursus, lai kontrolētu imigrāciju un apkarotu nelegālo imigrāciju. (56% atbalstīja, 44% drīzāk atbalstīja). Ļoti neviennozīmīgi vērtēta bija ideja apturēt imigrāciju no valstīm, kas nav Eiropā vai nav piederīgas turīgajām “pirmās pasaules valstīm” (11% atbalstīja, 33% drīzāk atbalstīja, 33% drīzāk neatbalstīja, 11% neatbalstīja, 11% bija grūti pateikt).
9. Attiecībā uz ES pasaulē (jeb ES ārpolitiku) vislielāko atbalstu guva ideja nodrošināt, ka, veidojot sadarbību ar valstīm, kas ir ārpus ES, tiktu pievērsta īpaša uzmanība tam, lai sadarbības rezultātā pasaulē tiktu stiprināta demokrātija, miers, solidaritāte, sociālo un cilvēktiesību ievērošana, vides aizsardzība. (90% atbalstīja, 5% drīzāk atbalstīja, 5% bija grūti pateikt). Lielākā daļa aptaujāto neatbalstīja vai daļēji neatbalstīja ideju pārveidot ES par Eiropas Savienotajām Valstīm (līdzīgi kā Amerikas Savienotās Valstis), lai Eiropa kļūtu ne tikai par ekonomisku, bet arī politisku un militāru pasaules lielvaru (15% neatbalstīja, 40% drīzāk neatbalstīja, 15% drīzāk atbalstīja, 15% drīzāk neatbalstīja, 15% bija grūti pateikt).
Savukārt, šeit apkopotas labākās pašu aptaujas dalībnieku iesniegtās idejas (tās iekļuva cikla noslēdzošajā aptaujā, un ir sarindotas secībā, sākot ar tām, kuras šajā noslēdzošajā aptaujā guva vislielāko atbalstu):
1. Nodrošināt iespējas studēt/ mūžizglītoties citās Eiropas valstīs. Tā varētu būt sava veida Eiropas studiju stipendija, uz kuru var pretendēt, ja tev ir ideja vai sapnis, kā ar savu izglītību konkrētā jomā vēlāk radīsi pievienoto vērtību savai valstij, kopienai, Eiropai. Stipendija būtu pieejama 1) jauniešiem, kuru materiālais stāvoklis neatļauj pašiem segt uzturēšanās un mācību izmaksas, 2) pieaugušajiem un senioriem, kam šī būtu iespēja paplašināt iespējas- redzēt, kas IR iespējams, neatkarīgi no vecuma. (91% atbalsta, 9% drīzāk atbalsta)
2. Veicināt energoefektīvu un videi draudzīgu materiālu izvēli būvniecībā. Integrēt tos izglītības procesā un izmantot praksē, veidojot jaunas apdzīvotas teritorijas. Veicināt lokāli pieejamo resursu un vietējo uzņēmēju radīto produktu/pakalpojumu izmantošanu, lai mazinātu transportēšanas radīto piesārņojumu. Tas arī motivētu uzņēmumus samazināt radītos pārstrādes atkritumus un veidot vietējai ainavai atbilstošas celtnes. (68% atbalsta, 32% drīzāk atbalsta)
3. Nodrošināt veselības apdrošināšanas pieejamību ikvienam Eiropas iedzīvotājam par saprātīgākām summām (ne tā, kā šobrīd Latvijā, kur izmaksu ziņā pieejamas apdrošināšanas ir tikai kolektīviem virs 10 darbiniekiem, savukārt mazākiem kolektīviem vai indivīdiem izmaksas ir daudz augstākas). Cilvēki pie ārstiem ietu savlaicīgāk, ja varētu paļaujoties uz apdrošināšanas sistēmu un to, ka tā sedz daļu no izmaksām. (73% atbalsta, 23% drīzāk atbalsta, 4% drīzāk neatbalsta)
4. Veidot veselīgi attieksmi pret tehnoloģijām. Izglītot jauniešus un pieaugušos tehnoloģijās, lai tas neradītu dīvainas fobijas, bet ļautu saredzēt iespējas, ko tās dod. (77% atbalsta, 9% drīzāk atbalsta, 14% drīzāk neatbalsta)
5. Vērst uzmanību izglītības un zinātnes saiknei ar ražošanu un uzņēmējdarbību. (73% atbalsta, 9% drīzāk atbalsta, 14% drīzāk neatbalsta, 4% neatbalsta)
6. Pievērst pastiprinātu uzmanību jauniešu mentālajai veselībai. Lielai daļai jauniešu ir grūtības izpausties un izteikties apkārtējo uzspiešanas un nosodījuma dēļ. Tas var novest pie apslēptas depresijas vai pašnāvnieciskas tieksmes. Vajadzētu aktualizēt ne tikai to, ka tas tā var būt, bet kur meklēt palīdzību – kur var iet pie terapeita vai psihologa, vai ir iespējas iet pie kāda no psihologiem, kas ir daļēji vai pilnībā apmaksāti. Tas uzlabotu gan jauniešu vispārējo veselību, gan sportisko tieksmi, gan vēlmi palīdzēt apkārtējai sabiedrībai. (64% atbalsta, 23% drīzāk atbalsta, 14% drīzāk neatbalsta)
7. Sniegt pilnīgu informāciju iedzīvotājiem, kas notiek ES. Paaugstināt iedzīvotāju medijpratību. (55% atbalsta, 41% drīzāk atbalsta, 4% drīzāk neatbalsta)
8. Ietvert veselīga dzīves veida veicināšanu skolu programmās. Veselīga dzīvesveida un uztura veicināšanas laikā nebarot bērnus skolā ar desu mērcēm. Bērnus vest pārgājienos un obligāti likt piedalīties talkās, iesaistot viņus arī klases un vides (novada) uzkopšanā. Viņus ir jākustina, un nav jādara viņu vietā. Tie ir sliktie Eiropas ieradumi – nopirkt e-mājas uzkopēju un pašam sēdēt gadžetā. (55% atbalsta, 32% drīzāk atbalsta, 9% drīzāk neatbalsta, 4% neatbalsta)
9. Pastiprināt diplomātiskās sarunas, ES atbalstu uz vietām, no kurienes nāk ekonomiskie bēgļi, lai viņi varētu attīstīties paši savās zemēs. Pārāk maz starptautiski tiek darīts, lai apturētu biznesu, kas nelegāli plaukst ap migrantiem – viņu aicināšana pamest savas zemes, pārvešana, iekārtošana, krāpšana. Tur visur grozās milzu nelegālas naudas, tāpat kā narkotiku biznesā. Taču nedzird par sodītajiem. (55% atbalsta, 32% drīzāk atbalsta, 14% drīzāk neatbalsta)
10. Veikt skaidrojošo darbu par to, kā katrs indivīds ietekmē klimata pārmaiņas, un sabiedrībai palīdzēt izprast ES pieņemtos lēmumus. (55% atbalsta, 27% drīzāk atbalsta, 14% drīzāk neatbalsta, 4% neatbalsta)
11. Skaidrot cilvēkiem, cik nozīmīgi ir būt ekonomiski apzinīgiem, un palīdzēt saprast, kādus labumus tas garantē. (50% atbalsta, 41% drīzāk atbalsta, 4% drīzāk neatbalsta, 4% neatbalsta)
12. Piešķirt vajadzīgos līdzekļus ES ārējās austrumu robežas stiprināšanai (steidzami un pietiekami) – apsardzei, droniem, novērošanas ierīcēm. (50% atbalsta, 32% drīzāk atbalsta, 9% drīzāk neatbalsta, 9% neatbalsta)
13. Migrācijas jomā ES dalībvalstīm būtu jāvienojas par konkrētām nostādnēm, pasākumiem. Svarīga ir valstu sadarbība. Vienoties un lemt par legālu ieceļošanas un uzturēšanās politiku, kāda tā, piemēram, ir ASV. (59% atbalsta, 22% drīzāk atbalsta, 9% drīzāk neatbalsta, 9% neatbalsta)
14. Aktīvāk iestāties par cilvēktiesību ievērošanu. (50% atbalsta, 37% drīzāk atbalsta, 9% drīzāk neatbalsta, 4% neatbalsta)
15. Visā pasaulē stādīt kociņus vietās, kur tuksnesis un sausums atņem auglīgo zemi (ieguldīt zaļo teritoriju atjaunošanā un esošo zaļo teritoriju nepazušanā). Sniegt atbalstu vietējām kopienām, lai to dara. (46% atbalsta, 36% drīzāk atbalsta, 4% drīzāk neatbalsta, 14% neatbalsta)
16. Ārpus Eiropas veidot kopīgas ES vēstniecības, kas vajadzības gadījumā var pildīt jebkuras dalībvalsts vēstniecības funkciju, jo visas valstis nespēj nodrošināt savu vēstniecību visur. (46% atbalsta, 32% drīzāk atbalsta, 14% drīzāk neatbalsta, 9% neatbalsta)
17. Izveido interneta platforma, kurā tiek reģistrētas personas, kuras pārstāv konkrētu senioru intereses uz notariāli izdota pilnvarojuma pamata, lai katru reizi, pārstāvot intereses, nav jāiet pilnvaras pārbaudes process, kas maksā naudu, ir laikietilpīgi un neērti, it sevišķi ja cilvēks nedzīvo pilsētā. (32% atbaksta, 50% drīzāk atbalsta, 18% drīzāk neatbalsta)
18. Ieviest beznosacījumu pamatienākumus (BPI) visā ES, kas stiprinātu iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos, jo iesaistīšanās demokrātiskajos procesos ir tieši saistīta ar iedzīvotāju materiālo stāvokli. Zems ienākumu līmenis neļauj iedzīvotājiem līdzdarboties sabiedrībā, bet BPI ieviešana to var labot. (18% atbalsta, 46% drīzāk atbalsta, 27% drīzāk neatbalsta, 9% neatbalsta)
Aptaujas cikla noslēgumā tika jautāts arī, kas kopumā būtu vissvarīgākais, ko Eiropai būtu jādara, lai mēs visi dzīvotu labāk. Trīs idejas, kas parādās vairākos no iesniegtajiem priekšlikumiem, bija šādas:
1. Stiprināt Eiropas vienotību
2. Mazināt sociālo nevienlīdzību
3. Palielināt eiropiešu informētību un izpratni par ES un veicināt izglītību kopumā
Visa aptauju cikla laikā tika aizpildīta 181 anketa, piedalījušies 62 cilvēki. Dalībnieki bija vecumā no 15 līdz 83 gadiem. Aptuveni 3/4 dalībnieku bija sievietes. Visvairāk dalībnieku bija no Kuldīgas novada (aptuveni puse), bet bija pārstāvēti arī pārējie Kurzemes novadi un Liepājas pilsēta. Daži dalībnieki bija arī no Rīgas un citām vietām Latvijā.