Vietējo pašvaldību referendumu likums – tik tuvu un tomēr tik tālu
Inese Siliņa, “Kurzemes NVO atbalsta centrs” priekšsēdētāja
Vai nu no 2019.gada 1. jūlija iedzīvotāji varēs pašvaldībās rosināt referendumus, t.sk. par domes atlaišanu, publisku ēku būvniecību un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, vai arī… šīs iespējas materializēšanās pazudīs birokrātijas putekļos vēl uz vairākiem gadiem. Tā varētu rezumēt situāciju saistībā ar Vietējo pašvaldību referenduma likuma izstrādi, kas šobrīd ir aktuāls un sāpīgs jautājums pilsoniskās sabiedrības attīstību pārstāvošo organizāciju vidū.
Vietējo pašvaldību referendumu īstenošanas ideja aktīvajā politiskajā dienas kārtībā atrodas teju 10 gadu, sabiedrība uz šo iespēju gaida kopš neatkarības atgūšanas. Š.g. 10.maijā bija plānots Saeimas galīgais balsojums par šī likumprojekta apstiprināšanu, bet tas nenotika – likumprojekts par pašvaldību referendumiem tika atsaukts un negaidot ir iestrēdzis atbildīgajā komisijā (Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija). Iepazīstoties ar komisijas sēžu protokoliem, izrādās, ka galvenais likuma bremzētājs ir pati atbildīgā ministrija – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un tās ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība)! Formālais iemesls – ministrs norādījis uz nepieciešamību joprojām veikt uzlabojumus likumprojektā, ministrijai (viņam?) neesot skaidrs, kā tehniski likums darbosies, turklāt tiek apšaubīta likuma lietderība tā esošajā redakcijā. Ministrija lūdz atlikt likumprojekta izskatīšanu, tā vietā pagarinot termiņu priekšlikumu iesniegšanai līdz 1.augustam, ko Saeima 20.jūnija plenērsēdē nu jau arī akceptējusi. Kā liecina atbildīgās komisijas protokols no sēdes 03.05.2018, komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) ir pārsteigts par šādu notikumu pavērsienu: „S.Dolgopolovs norāda, ka šis ir pirmais gadījums, ka pēc Komisijas pieņemta lēmuma par likumprojekta virzīšanu galīgajam lasījumam tiek saņemts pretējs atbildīgās ministrijas viedoklis.”
Kā atzīst NVO sektora pārstāvji, likumprojekts esošajā redakcijā tiešām nebūt nav ideāls – tajā iekļautos iedzīvotāju iesaistes sliekšņus noteikti būtu jānosaka mazākus, tāpat būtu nepieciešams noteikt arī plašāku tēmu loku, par kuriem var rosināt vietējos referendumus, t.sk, arī par pašvaldību teritoriālo plānojumu apstiprināšanu, kā tas bijis likumprojekta pirmajās redakcijās. Tomēr NVO sektora viedoklis ir, ka esošajā situācijā primāra ir pati likuma pieņemšana. Likumus pieslīpēt var vienmēr, bet vispirms tiem ir jābūt – ja likuma nav, nav ko slīpēt un nav arī sabiedrībai pamata, uz kā balstīties!
Iepazīstoties ar deputātu un biedrību viedokli, kas iesaistījušās likuma izstrādē, top skaidrs, ka likums referendumu organizēšanai pašvaldībās ir gatavs – vairs nav diskusiju par tā būtību, ir vairakkārt izdiskutēti neskaidrie jautājumi, tas jau ir izskatīts un pieņemts divos Saeimas lasījumos un ir atlicis vien pārkāpt pāri astei – veikt tehniskus precizējumus, noslēgt birokrātisko procedūru un iesniegt likumprojektu balsošanai Saeimā uz galīgo, trešo, reizi. Un tad, pēc deputātu pozitīva balsojuma, mēs, iedzīvotāji, būtu tikuši pie reāla rīka, kā nepieciešamības gadījumā ievēlētajiem pašvaldību deputātiem likt ieklausīties mūsu balsīs. Tā vietā šobrīd, šķiet, tiek izmantoti visi birokrātiskie iegansti un paņēmieni, lai attālinātu likuma spēkā stāšanos un pašvaldībām juridiski saistošas līdzdalības iespējas došanu iedzīvotājiem!
Uz izveidojušos situāciju un riskiem norāda arī Latvijas pilsoniskā alianse: „Priekšlikumu termiņa pagarināšana nozīmē šī likuma pieņemšanas novilcināšanu – riskējot ar to, ka 12.Saeimas sasaukuma laikā tas nenonāks trešajā lasījumā. Tādā gadījumā šo likumu, pie kura ir strādājuši vairāki Saeimas sasaukumi, vairs nebūs iespējas pārņemt arī nākamajam Saeimas sasaukumam un darbs būs jāatsāk no nulles[1]”.
Un aliansei ir taisnība – šī ir būtiska un birokrātiska vilcināšanās. Priekšlikumi, kuri tiks saņemti līdz 1.augustam, būs jāapstrādā un ja nu tie būs tik apjomīgi/nozīmīgi, ka tos deputāti vairs nepaspēs izdiskutēt? Vai arī – ja nu tos pēc satura vairs nevarēs iekļaut esošajā likumprojektā, kā dēļ viss process aizkavēsies un esošā, 12.Saeima, likumprojektu vairs nepaspēs saņemt noslēdzošajam balsojumam? Ja tā notiks, tad nākamajiem, nu jau 13. Saeimas deputātiem nebūs pienākuma turpināt darbu pie esošā likumprojekta izstrādes, ja vien vairākums nenobalsos par nepieciešamību turpināt šo darbu. Pat pie pozitīva scenārija, šāda situācija procesu pagarinās vēl vairāk.
Taču esošajā Saeimā likumprojektam ir arī dedzīgi aizstāvji. Lolita Čigāne (Vienotība), uzstājoties Saeimas plenārsēdē 20.06.2018. aktīvi mudināja kolēģus nepieļaut birokrātisko vilcināšanos, neatļaut pagarināt priekšlikumu termiņu līdz 1.augustam un nevilcināties ar Vietējo pašvaldību referenduma likuma pieņemšanu: „Vietējo pašvaldību referendumu likums ir nepieciešams mūsu iedzīvotājiem. Mēs visu laiku satraucamies par to, ka novadi iztukšojās, mums samazinās iedzīvotāju skaits, ka iedzīvotāji vairs neuzticas, ka viņu pašvaldībās dzīve kļūs labāka. Šis referendumu likums piedāvā konkrētu instrumentu, kā pašvaldībai sadarboties ar iedzīvotājiem, lai padarītu dzīvi labāku. Man ir jautājums – kam, kam ir bail no šī referendumu likuma? Es vēlos vēlreiz atgādināt, ka viņš ir ļoti rūpīgi apsvērts un pamatīgi izstrādāts veidā, kādā strādā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vienīgi komisija nav spējusi cieņpilni šo procesu nobeigt un atvirzīt to likumprojektu uz plenārsēdi, lai mēs par to varētu balsot. (..) Šī likumprojekta izstrādei ir bijis pietiekami laika. Mums ir jālūdz komisiju virzīt, saskaņā ar iepriekš pieņemtiem lēmumiem, šo likumprojektu uz Saeimu un vienkārši par viņu ir jānobalso. Un šis lēmums ir jāpieņem.” (pilna L.Čigānes runa http://cdn.tiesraides.lv/saeima.lv/20180620164001_saeima.lv.1_0_0 no 00:50:57 minūtes)
Arī politoloģe Iveta Kažoka, sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore, intervijā lsm.lv par izveidojošos situāciju likumprojekta virzībā pauž kritisku viedokli: “Šis apstādināšanas gadījums ir tāds ciniskākais no tādiem, kādus es vispār jebkad esmu redzējusi attiecībā uz jebkuru likumprojektu, jo tā argumentācija, ka tagad, kad likums jau ir ļoti daudzus gadus skatīts Saeimā, būtu jāatgriežas pie diskusijas, vai viņš vispār ir vajadzīgs, ir tāda, ka līdz šim neviens šādu argumentāciju lietot nav uzdrīkstējies. Tāpēc tā nekaunības pakāpe, mēģinot apturēt tieši šo likumprojektu, mani tiešām pārsteidz[2].”
Iepazīstoties ar izveidojušos situāciju, biedrība „Kurzemes NVO atbalsta centrs” uzskata, ka šobrīd primāri ir pieņemt pašu likumu, ne vilcināt laiku, lai diskutētu par tā ieviešanas tehniskajām detaļām, riskējot zaudēt to pieņemšanas iespēju kā tādu. Biedrība ir apņēmusies sekot līdzi likumprojekta virzībai atbildīgajā Saeimas komisijā un censties nepieļaut tā novilcināšanu iesniegšanai uz balsojumu galīgajā lasījumā vēl esošajam Saeimas sasaukumam.
Informācijai: Vietējo pašvaldību referendumu likuma mērķis ir veicināt pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā un nosaka jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu. Likumprojekts politiskajā dienas kārtībā ir jau vairāk nekā 10 gadu. Lai to pieņemtu, Saeimas deputātiem nepieciešams likumprojektu izskatīt trīs reizes jeb trīs lasījumos, starplaikos starp tiem dodot laiku likumprojekta uzlabošanai, diskusijām un saņemot papildu priekšlikumus. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts jau pirms trim gadiem.
Vairāk par nozīmīgākajiem notikumiem likumprojekta virzībā var uzzināt delfi.lv apkopojumā šeit: http://www.delfi.lv/news/national/politics/pec-10-gadus-ilgam-debatem-sogad-izskirsies-pasvaldibu-referendumu-liktenis.d?id=48628601&page=1
Informācija par likumprojekta izskatīšanas gaitu un saistošajiem dokumentiem: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=76/Lp12
[1] Saeima balso PRET sabiedrības līdzdalību (25.06.2018.). http://nvo.lv/lv/news/publication/saeima-balso-pret-sabiedribas-lidzdalibu-9411/;
[2] Politoloģe: VARAM mēģinājums kavēt pašvaldību referendumu likuma apstiprināšanu ir cinisks. (05.05.2018) https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politologe-varam-meginajums-kavet-pasvaldibu-referendumu-likuma-apstiprinasanu-ir-cinisks.a277286/
Kurzemes NVO atbalsta centra darbu 2018. gadā atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.