Liepāja: Draudzība ar citu tautību biedrībām

Biedrība “Liepājas vācu – latviešu tikšanās centrs” 2015.gadā īstenoja starpkultūru dialoga projektu "Draudzība ar citu tautu biedrībām", kā ietvaros notika piecas tematiskas tikšanās starp dažādu tautību cilvēkiem, veidojot dialogu par kultūras mantojumu, vienam otru izglītojot un bagātinot. Projekta pasākumos kopumā iesaistījās 275 dalībnieki, pārstāvot 10 dažādas biedrības/iedzīvotāju grupas.

FotorCreated LiepajasVaculatviesuTiksansaCentrs

Projekta atklāšanas pasākums notika svētdien, 2015. gada 20. septembrī, Nīcas pagasta senlietu sētā “Galdnieki”, kurā pulcējās vairāki mazākumtautību biedrību muzikālie kolektīvi no Liepājas, lai iedziedātu Miķeļdienu. Kad ciemiņi bija baudījuši garšīgo skābeņzupu, “Galdnieku” saimniece un biedrības “Cerību krāsa’’ vadītāja Ausma Dzintare iepazīstināja ar Miķeļdienas tradīcijām. Mājinieki Nīcas etnogrāfiskais ansamblis ar vadītāju Laini Zeili, kopā ar mazākumtautību biedrību muzikālajiem kolektīviem iedziedāja un izstāstīja savas rudens saulgriežu tradīcijas. “Galdnieku” sētu pieskandināja ar lietuviešu, vācu, poļu, baltkrievu, krievu un latviešu tautas dziesmām krāšņi tērptie dziedātāji: 

  1. baltkrievu biedrības “Mara” ansamblis “Pavļinka” (vadītāja Žanna Budņicka),
  2. poļu biedrības “Vanda” ansamblis “Burštinki” (vadītāja Ivonna Šakale),
  3. lietuviešu kultūras biedrības “Rūta” ansamblis “Senuoliai’’ (vadītāja Zita Bugaviča) ,
  4. Vācu kultūras centra vokālais ansamblis “Es war einmal!”, (vadītājs Miervaldis Ziemelis) kā arī
  5. Liepājas senioru ansamblis “Dzirkstele” ar savām dziesmām un
  6. temperamentīgie mākslinieki no Liepājas multinacionālā kultūras centra “Unisons” ansamblis “Jarilo".

Pasākuma izskaņā visi dziedāja “Aizsasēda aiz galdīna, rudentīni godinot” kopā ar Pērkones ciema iedzīvotājiem, viesiem un biedrību dalībniekiem, kuri pēc pasākuma vēl nedaudz uzkavējas, cienājoties ar rudens veltēm, sarunājoties par Miķeļdienu un apskatot lauku senlietas. Miķeļdienas svinības uzņēmās organizēt latviešu biedrība “Cerību krāsa”.

Otrais projekta sarīkojums notika 2015. gada 25. septembrī, lai iepazītu rudens sagaidīšanas tradīcijas. Pasākums notika “Liepājas vācu – latviešu tikšanās centra” viesmīlīgajās telpās un namamātes godu uzņēmās baltkrievu biedrību “Mara”. Tikšanās sākās ar dzīvespriecīgu Katoļu skolas bērnu ansambļa uzvedumu kopā ar aktrisi Viju Mežali, izpildot dziesmas ar Raiņa vārdiem. Kā atceramies, 2015. gads bija īpašs ar divu izcilu dzejnieku – Raiņa un Aspazijas – jubilejām, tāpēc pasākuma dalībnieki daudz uzmanības veltīja Rainim un Aspazijai, izpildot dziesmas un deklamējot dzeju ar abu literātu tekstiem.   Vakara gaitā bija iespēja baudīt biedrības “Mara” ansambļa priekšnesumus, uzzināt raksturīgākās rudens sagaidīšanas tradīcijās, kā arī nogaršot baltkrievu tradicionālās kartupeļu pankūciņas ar zāļu tēju un nama saimnieki cienāja ar gardumiem, kas raksturīgi vācu un latviešu virtuvei. Klātesošos uzrunāja skolotājas Tatjanas Maskalēvičas stāstījums par baltkrievu dzejnieku Janku Kupalu, viņa draudzību ar Raini un mūsu dzejnieka līdzdalību baltkrievu valodas reformā. Atgādinot, ka 25. septembris ir Eiropas valodu diena, Emīla Dārziņa dziesma ar Raiņa vārdiem “Lauztās priedes”  izskanēja latviešu valodā, savukārt dzejas rindas deklamēja vācu un baltkrievu valodā. Baltkrievu ansamblis “Pavļinka” dziedāja nacionālās tautasdziesmas un Ainara Virgas pazīstamo dziesmu “Dzimtā valoda” latviešu un baltkrievu valodā. Sirsnīgās sarunas un kopīgā dziedāšana turpinājās līdz dienas novakarei. 

Trešā tikšanās norisinājās 2015. gada 30. oktobrī ebreju biedrības “Šamašim” mājīgajās telpās Ezera ielā, kur pulcējās ukraiņu biedrība “Svitanok” pārstāvji, Liepājas vācu – latviešu tikšanās centra dalībnieki un mājas saimnieki – ebreju biedrība “Šamašim”. Pasākums bija ar domu iepazīt tautas mūziku, raksturīgos instrumentus, ritmus un dziesmas. Vakars sākās ar ebreju biedrības vadītāja Andreja Sologuba stāstu par seno ebreju mūzikas instrumentiem, kurus izgatavoja no dažādu dzīvnieku ragiem un kuri kalpoja svarīgu ziņu izziņošanai, piemēram, valdnieka kronēšanai, ražas novākšanai. Stāstījumu papildināja ebreju ansambļa “Šamašim” dziesmas. Stāstījumu turpināja Liepājas ukraiņu biedrības pārstāve Ņina Volovicka, iepazīstinot ar ukraiņu mūziku un instrumentiem, no kuriem populārākais ir kobza, un ieskatam demonstrēja instrumentu attēlus. Pieminot Dainu tēva Krišjāņa Barona 180. gadskārtu, vācu – latviešu tikšanās centra pārstāves pastāstīja par latviešu tautas dziesmu vākšanu, kas sasaucās ar Austras Pumpures un Austrasbērnu muzikālo priekšnesumu. Vakara noslēgumā pie saviesīgām sarunām bija iespēja cienāties ar ebreju gardumu – eļļā vārītām biezpiena bumbiņām, kā arī vācu tradicionāliem ēdieniem.

Projekta ceturtā tikšanās notika 2015. gada 21. novembrī“Liepājas vācu – latviešu tikšanās centrā”, lai apzinātu bagāto folkloras mantojumu, kā pasakas, ticējumus, mīklas un sakāmvārdus un to izmantošanu mūsdienās.  Pasākums iesākās ar Silvijas Martones stāstu par vācu tautas pasakām, kuras savos darbos vēlāk izmantojuši rakstnieki. Vācu dziesmu ansamblis “Es war einmal” dziedāja vācu tautas dziesmas Miervalda Ziemeļa vadībā.  Lietuviešu biedrības “Rūta” vadītāja Zita Bugaviča bija sagatavojusi plašu izklāstu par tradicionālajiem lietuviešu svētkiem un lietuviešu folkloru. Biedrības ansamblis “Senuoliai’’ akordeona pavadījumā izdziedāja lietuviešu tautas dziesmas, ietverot cilvēka dzīves gājumu un katrs ansambļa dalībnieks teica kādu sakāmvārdu un mīklu. Pēc dziesminiece Austra Pumpure stāstījuma par latviešu tautas dziesmu nozīmi, visi vakara dalībnieki iesaistījās kopīgā dziedāšana ar austrasbērniem. Vakars turpinājās ar iešanu rotaļās, kurās ar prieku iesaistījās visi klātesošie un bija iespēja aplūkotmīklu un pasaku grāmatas, kuras izdotas senāk un pēdējos gadus. Dalībniekiem bija sarūpēts tējas un gardumu galds ar lietuviešu un vācu ēdieniem.

Ziemassvētku noskaņās izskanēja projekta piektā un noslēdzošā tikšanās, kas notika 2015. gada 11. decembrī Latviešu biedrības nama Kamerzālē. Dažādu tautību biedrību ansambļi savos tautas tērpos radīja krāšņu, svinīgu skatu pie Ziemassvētku eglītes. Saviesīgajā pasākumā muzicēja pianisti Miervaldis Ziemelis un Ivonna Šakale, saksofonists Raimonds Pāvils, skaistās Ziemassvētku dziesmas vācu valodā izpildīja vācu dziesmu ansamblis “Es war einmal”, folkloras kopa “Saknes” no Nīcas. Poļu biedrības “Vanda” ansamblis “Burštinki” izpildīja jautras poļu tautasdziesmas, lietuviešu rotaļās visus klātesošos  iesaistīja lietuviešu biedrības “Rūta” ansamblis “Senuoliai”, ar senām krievu tautas dziesmām  priecēja multinacionālā kultūras centra “Unisons” ansamblis “Jarilo", tautas dziesmas dziedāja  baltkrievu biedrības “Mara” ansamblis “Pavļinka” un  latviešu tautas dziesmas dziedāja Austras bērni. Visiem klātesošajiem baltkrievu biedrības ansamblis veltīja Ainara Virgas dziesmu “Dzimtā valoda” latviešu un baltkrievu valodās. Projekta vadītāja Irina Tīre kā piemiņu no aizvadītajiem draudzības vakariem katrai biedrībai dāvāja ierāmētu fotogrāfiju. Vakars Ziemassvētku noskaņā noslēdzās ar polonēzi, dejām  un  atspirdzinošiem dzērieniem.

Kopumā projektā 10 dažādas biedrības/iedzīvotāju grupas:

  1. biedrība “Liepājas vācu- latviešu tikšanās centrs”
  2. latviešu biedrība “Cerību krāsa”
  3. baltkrievu biedrība “Mara”
  4. poļu biedrība “Vanda”
  5. lietuviešu kultūras biedrība “Rūta”
  6. ukraiņu biedrība “Svitanok”
  7. ebreju biedrība “Šamašim”
  8. Vācu kultūras centra vokālais ansamblis “Es war einmal!”
  9. Liepājas senioru ansamblis “Dzirkstele”
  10. Liepājas multinacionālais kultūras centrs “Unisons”

Projekta īstenotāji – biedrība “Liepājas vācu- latviešu tikšanās centrs” – pauda viedokli, ka projektā iesāktā sadarbība un draudzība turpināsies.

Projekts īstenots no 10.09.2015 līdz 28.12.2015. ar LR Kultūras ministrijas un “Kurzemes NVO atbalsta centra” piešķirto EUR 485.00 finansējumu.

Projekta vadītāja biedrības “Latviešu-vācu tikšanās centrs” valdes locekle Irina Tīre, tālrunis 26588480, e – pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.