Pirmie iespaidi par Dānijas pieredzi

No 24. – 27. septembrim Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs 9 cilvēku delegācijas sastāvā, pārstāvot 5 Kurzemes novadus, devās uz Dānijas Lejres pašvaldību, lai uzzinātu, kā citviet darbojas aktīvie iedzīvotāji, gūtu kontaktus un uzzinātu, kāda ir to sadarbības prakse ar pašvaldību un valsti. Tika apmeklētas 10 organizācijas, tiekoties gan ar NVO, gan pašvaldības pārstāvjiem.

 

Pieredzes brauciena laikā notika iepazīšanās gan ar Ringstedas sieviešu un bērnu krīžu centra, gan vecāku nakts patruļu darbu, gan pasaules lielākās labdarības kustība „Lion Club” Lejres nodaļas pārstāvjiem. Tāpat notika tikšanās ar Lejres foto kluba un sporta biedrību pārstāvjiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta jauniešu un senioru brīvā laika pavadīšanas iespējām – ja pirmajā gadījumā tā ir Dānijs izglītības sistēmas sastāvdaļa, kur biedrībām ir salīdzinoši maz vietas, kur darboties, tad senioru dienas centrs ir spilgts sociālo partnerību paraugs, kā pašvaldība sadarbojas ar nevalstisko organizāciju. Starp citu, šis princips ļoti līdzīgi darbojas arī attiecībā uz Talsu pensionāru biedrības darbību.

 

Ļoti aktīvi Dānijā darbojas arī Dānijas vides aizsardzības biedrība, kura ļoti cieši sadarbojas ar pašvaldību – pašvaldība savā ziņā ir kā pasūtītājs, bet biedrība izpildītājs. Pieredzes izpētes noslēgumā delegācijas pārstāvji iepazinās ar elektrostacijas darbu, kurā enerģija tiek iegūta no atjaunojamajiem izejmateriāliem un kuras darbībā ir spēcīgi izteikta sociālā atbildība pret vidi – tiek sponsorēti pētījumi un veicinātas aktivitātes, lai palielinātu elektroenerģijas izmantošanu fosilās enerģijas vietā.

 

Par visām tikšanās reizēm ar organizācijām būs pieejamas ceļojuma piezīmes un fotogrāfijas, kuras pakāpeniski tiks publicētas Ziemeļkurzemes NVO mājas lapā www.zkcentrs.lv, kā arī kopsavilkums ar svarīgākās informācijas ārvalstu prakses izpētes apkopojumu.  Taču jau šobrīd var iezīmēt svarīgākās Dānijas aktīvo iedzīvotāju darbībai raksturīgās iezīmes.

 

Piemēram, interesanti, ka Dānijā teju visi aktīvie iedzīvotāji tiek dēvēti par brīvprātīgajiem un visas iedzīvotāju grupas, kas ko dara kopīgu intereše vārdā – par biedrībām. Pēc savas būtības tas jau nav nepareizi. Tikai mums, latviešiem, tas sākotnēji bija grūtāk uztverams, jo esam pieraduši pie kārtībsa, likumdošanas stingrā tvēriena un atskaitīšanās sistēmas. Šķita - kas tad tā par biedrību, ja viņai pat statūtu nav. Bet Dānijā ir cita sociālekonomiskā situācija – sabiedrībai arī nav pieejams tik plašs Eiropas Savienības fondu atbalsts, kuras prasa dzelžaino atskaitīšanās sistēmu, un valda lielāka savstarpējā cieņa, līdz ar to arī uzticība.

 

Daudzas sabiedrībai nozīmīgas aktivitātes un fukcijas, kuras Latvijā veic NVO, turklāt nemitīgi cīnoties par darbības finansējumu, Dānijā  ir sakārtotas – vai nu šīs funkcijas pilnībā veic valsts/pašvaldība, vai arī konkrētajai NVO tiek piešķirtas/apamksātas telpas un vidēji 2 darbinieku atalgojums. Tad arī šie 2 algoti cilvēki, kuriem ir arī telpas darbam, veiksmīgi organizē brīvprātīgo cilvēku piesaisti un piedalās projeku konkursos, lai iegūtu papildu finansējumu. Šādi darbojās Lejres Senioru klubs jeb Senioru dienas centrs, kurā nedēļas laikā ir aptuveni 1350 dalībnieku (sīkāk par Senioru dienas centru lasiet turpmākajās publikācijās). Savukārt, piemēram, Ringstedas sieviešu un bērnu krīžu centrs darbojas teju identiski pēc tiem pašiem principiem kā Talsu novada krīžu centrs – tā ir nevalstiska organizācija, kura savas darbības pastāvēšanai un darbinieku algām nesaņem algu ne no valsts, ne pašvaldības, toties par katru uzņemto klientu tiek saņemts  maksājums no pašvaldības (kurā ar 50% piedalās arī valsts). Šī maksājuma apjoms ir pietiekams, lai no to kopsummas varētu segt visus pamatizdevumus, kas nepieciešamiu  8 sieviešu un viņu bērnu uzņemšani, kā arī lai nodarbinātu ap 10 darbiniekus. Krīžu centrā darbojs 20 brīvprātīgie. Protams, arī šīs krīžu centrs piedalās dažādos projektu konkursos, lai spētu labiekārtot un paplašināt savu darbību, taču pamats organizācijai ir stabils.

 

Kopumā Dānijā dažādos brīvprātīgajos darbos ir iesaistīti teju 50% no visiem iedzīvotājiem. Tas ir rādītājs sabiedrības stabilitātei un veiksmīgai darbu koordinācijai un sadarbībai visos līmeņos.  Diemžēl Latvijā, arī Kurzemē, sabiedriski aktīvie cilvēki un pašvaldības pārstāvji lielākoties uzvedas kā divas karojošas puses. Ar šādu attieksmi mūsu valsts un novadu attīstības ceļš būs vēl garāks. Tāpēc Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs vēl aktīvāk centīsies izvērst aktivitātes, lai palielinātu savstarpējo uzticību un sadarbību visos līmeņos.

 

Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centra Dānijas prakses izpētes vizīte notika projekta Mēs Kurzemei” ietvaros, kuru ar 97,02% finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 7,93% finansē Talsu novada dome. Tajā piedalījās nevalstisko organizāciju pārstāvji no Talsu, Dundagas, Mērsraga uun Saldus novadiem – Dundagas bērnu dienas centrs „Mājas”, Mērsraga invalīdu atbalsta centrs, nodibinājums „CEMEX Iespēju fonds” Saldus un Brocēnu novadā, Talsu foto klubs, Talsu novada krīžu centrs, Talsu pauguraines dabas parka atablsts un Ziemļkurzemes NVO atbalsta centrs. Pieredzes braucienā devās līdzi arī Talsu novada pašvaldības pārstāvis – deputāte Solvita Ūdre, lai gūto pieredzi nodotu Talsu pašvaldībai un nevalstiskā sektora pārstāvjiem būtu veiksmīgāks nākotnes dialogs ar pašvaldību.

Inese Siliņa
„Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs” direktore
Projekta „Mēs Kurzemei” publicitātes un informācijas aprites eksperte
mob. 29811722, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , www.zkcentrs.lv